Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz paplašināt to amatpersonu loku, kurām līdztekus savam tiešajam darbam būs aizliegts ieņemt amatu partijā,informē Saeimas Preses dienests.
Komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka savu tiešo darbu ar aktīvu politisko darbību turpmāk vairs nevarēs savienot valsts iestāžu vadītāji un pašvaldību izpilddirektori, kā arī viņu vietnieki, valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļi, vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Pašvaldības policijas amatpersonas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri, militārie un civilie darbinieki. Patlaban likums šādu ierobežojumu nenosaka.
Ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt augstākās valsts ierēdniecības politisko neitralitāti, norāda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP).
Tāpat kā līdz šim amatpersona savu amatu varēs savienot ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants, ja ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības vai lauku tūrisma. Bet šādai saimnieciskajai darbībai vairs netiks piemērots gada apgrozījuma ierobežojums, kas patlaban ir 30 000 latu.
Savukārt papildu saviem tiešajiem darba pienākumiem ar visu veidu saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, no tās gūstot ienākumus, drīkstēs nodarboties vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Pašvaldības policijas amatpersonas. Patlaban minētās amatpersonas līdztekus savam darbam var nodarboties tikai ar amatniecību.
Galīgajam lasījumam komisija atbalstījusi komercdarbības ierobežojumus arī tādas kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50%, un arī šādas kapitālsabiedrības padomes locekļiem, kuri pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses.
Savukārt, diskutējot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumu valsts amatpersonas statusu noteikt arī sabiedrisko organizāciju vadītājiem, komisija vienojās atlikt tā izskatīšanu. Iebildumus pret KNAB ierosinājumu komisijas sēdē pauda arī Latvijas Olimpiskā komiteja un vairākas citas nevalstiskās organizācijas, norādot, ka šo organizāciju vadītāji savā darbībā ir neatkarīgi un viņi nevar būt valsts amatpersonas.
Komisija jau iepriekš atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz, ka no 2010.gada 1.janvāra valsts amatpersonas deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Par grozījumu projektu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" galīgajā lasījumā vēl lems Saeima, un paredzēts, ka likums stāsies spēkā šā gada 1.decembrī.