No nākamā gada janvāra skolotājiem jārēķinās ar algu samazinājumu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics.
Viņš atzīst, ka pagaidām ir grūti atbildēt uz jautājumu, kādas algas saņems pedagogi no 2011.gada 1.janvāra. Gruškevics līdzšinējā praksē pieredzējis dažādus budžeta veidošanas gadus, tajā skaitā arī vēlēšanu gadā.
"Nebūs pārsteigums, ja tiks veidots pagaidu budžets pirmajam ceturksnim un tikai pēc tam tiks veidots īstais budžets atlikušajam periodam. Man šķiet, ka pagaidu budžets varētu būt ar minimālu samazinājumu vai bez samazinājuma skolotāju algām, bet pēc tam samazinājums izglītībā varētu būt atbilstošs uzstādījumam par budžeta deficītu, kā tas apsolīts starptautiskajiem aizdevējiem. Tā ir tikai mana prognoze, kas balstīta uz iepriekšējo pieredzi," uzsvēra valsts sekretārs.
Runājot par skolotāju atalgojumu līdz 2010.gada decembrim, viņš norādīja, ka skolotāju algu sistēma šogad netiek mainīta. Principi un spēles noteikumi paliek tie paši, kas pagājušajā mācību gadā.
"Zinot to, ka skolēnu kopējais skaits samazinās, vidēji uz vienu skolēnu finansējums palielināsies. Kā sadalīt finansējuma palielinājumu, varēs izlemt skolas direktors. Tas ir reformas "nauda seko skolēnam" rezultāts. Šogad bāzes likme nemainās, tādēļ skolu direktori šoruden tarifikācijā rēķināja 250 latus par vienu likmi, kas ir 21 kontaktstunda. Līdzko saņems dotāciju no valsts budžeta, direktoriem būs iespēja izdot rīkojumu, kurā tiks nolemts, kā sadalīt šo finansējuma palielinājumu. Mēs esam aprēķinājuši, ka, ņemot vērā skolēnu skaita samazinājumu, vidēji palielinājums būs par 3%," skaidroja Gruškevics.
Viņš informē, ka skolotāju mērķdotācijām paredzēto finansējumu pārskaita novadam un finansējuma sadale skolām ir atkarīga no novada izglītības politikas. "Protams, novads var nolemt mazliet "apdalīt" lielās skolas, lai varētu izdzīvot mazās skolas vai arī laikus ir pieņemts lēmums, ka mazajām skolām ir jāapvienojas ar lielākām skolām, un šis finansējums nonāk līdz lielajām skolām," atzina IZM valsts sekretārs.
Viņš informē, ka visbiežāk lielās skolas tiek "apdalītas" tajos novados, kur ir plašs skolu tīkls un nepietiekams skolēnu skaits. Problēmas ir, piemēram, Ventspils novadā, kur iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir zems.
"Līdzīgs piemērs ir bijušais Cēsu rajons, kur Cēsu pilsētas skolas savas augstās izglītības kvalitātes dēļ piesaista lielu skaitu skolēnu no bijušā rajona teritorijas. Novadu skolās paliek neliels skolēnu skaits, bet skolas un pedagoģiskie kolektīvi ir saglabājušies," analizē Gruškevics.
Līdzīga situācija esot arī Rīgā, jo pilsētai raksturīgs liels izglītības iestāžu skaits un skolēnu skaita samazināšanās tendence, jo īpaši mazākumtautību skolās. "Līdz ar to ir arī politiski sarežģīti pieņemt lēmumus par skolu slēgšanu. Taču mēs redzam labus piemērus. Piemēram, Rīgas Baltkrievu pamatskola, kas šoruden, apvienojoties ar Rīgas 86.vidusskolu, ir ieguvusi plašākas telpas, sporta zāli, un nav problēmu sadzīvot zem viena jumta," saka Gruškevics.