Taupības režīma apstākļos valsts nevar uzņemties finansiālu slogu ārkārtas vēlēšanu rīkošanai Rojas novadā, tāpēc pašvaldībai pašai būs jāapmaksā visi vēlēšanu tēriņi.
Tā vakar lēma Saeimas Valsts pārvaldes komisija. Pagaidām tiek runāts par aptuveni trim tūkstošiem latu vēlēšanu paziņojumu drukāšanai, taču, iespējams, kopējā summa būs krietni lielāka.
Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš, iecere visus izdevumus atstāt reģiona pārziņā nav nekas ārkārtējs, jo tā ir ierasta prakse pašvaldību vēlēšanās. Turklāt, tā kā ārkārtas vēlēšanu iniciators šoreiz ir pats Rojas novads, tad "trīs tūkstoši nav tā summa, kas varētu traucēt atdalīšanos", uzsvēra O. Spurdziņš. To Neatkarīgajai apliecināja arī Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, uzsverot, ka jau vakar pašvaldības deputāti nolēma grozīt oktobra budžetu, atvēlot nepieciešamo naudu ārkārtas vēlēšanām. Tiesa, pašvaldības vadītāja piebilda, ka kopējā vēlēšanām nepieciešamā summa vēl neesot zināma. "Tas būs atkarīgs no Saeimas lēmuma par to, cik dienu notiks vēlēšanas, cik ilgi strādās vēlēšanu iecirkņi, kā notiks balsošana dzīves vietās, un citām svarīgām niansēm," klāstīja politiķe.
Gan E. Kārkliņa, gan O. Spurdziņš arī apliecināja, ka pašvaldība ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk reorganizēties, lai jaunveidotie Rojas un Mērsraga novadi jauno gadu varētu sākt ar atsevišķiem budžetiem. Tieši tāpēc Saeimas komisija vienojās pasteidzināt procesu un noteikt, ka vēlētāju reģistrs jāizveido nevis 120 dienu pirms vēlēšanām, bet 75 dienas. "Domāju, šāds scenārijs būs vissaimnieciskākais, lai abi novadi jauno budžetu varētu sākt no baltas lapas," pauda O. Spurdziņš. Tādējādi paziņojumi par to, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājiem jābalso, tiks izsūtīti jau 9. oktobrī, bet pašas vēlēšanas varētu notikt 18. decembrī.
Jāatgādina, ka pagājušā gada jūlijā noslēdzās administratīvi teritoriālā reforma, Latvijā izveidojot 109 novadus. Tiesa, dažviet jaunais iedalījums radīja milzīgu pretestību. Mērsrags vēlas panākt atdalīšanos no Rojas novada, savukārt Staicele šovasar izlēma ar 2013. gadu, kad gaidāmas nākamās pašvaldību vēlēšanas, pamest Alojas novadu. Tiesa, lai Latvijā nesāktos masveida atdalīšanās, Finanšu ministrija mudina no nesaticīgajiem novadiem piedzīt 200 000 latu tā dēvētās apvienošanās naudas jeb līdzekļus, ko valsts savulaik ieguldīja novadu infrastruktūras attīstībā. O. Spurdziņš gan uzsvēra, ka Saeimas Valsts pārvaldes komisija vakar šo ieceri neatbalstīja, apzinoties, ka visi līdzekļi jau sen ir iztērēti, turklāt sociāli svarīgiem mērķiem – izglītības iestāžu remontiem, infrastruktūras izbūvei u. tml.