Veselības aprūpes nozarē ir iespējams jau nākamajā gadā ietaupīt vismaz 10,9 miljonus latu, tas izriet no funkciju izvērtēšanas darba grupas noslēguma ziņojuma. Procentuāli no kopējā izvērtēšanas rezultātos iezīmētā samazinājuma – teju 80 miljoniem latu – veselības nozarē grieziens ir vien 2,7%, taču naudas izteiksmē tas nozīmē vismaz par 7,4 miljoniem latu samazināt kompensējamiem medikamentiem atvēlēto finansējumu.
Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone stāsta, ka funkciju izvērtēšanas darba grupas uzdevums bijis meklēt tās valsts funkcijas, kuru samazināšana, neveikšana uz laiku vai pavisam, deleģēšana privātajam sektoram radītu vismazākos sociālos riskus. Netika vērtētas noteiktu valsts iestāžu funkcijas, kā, piemēram, Valsts kontroles, Augstākās tiesas vai prokuratūras, kā arī ārpus izvērtēšanas bija vairākas funkcijas pašas par sevi – pensijas, iemaksas NATO, Eiropas Kopienas budžetā, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un citi. "Tāpēc 64 procenti no bāzes finansējuma nokļuva ārpus izvērtēšanas un bija jāmeklē samazinājuma iespējas atlikušajos 36 procentos funkciju," atzina darba grupas pārstāve.
Veselības aprūpei ir iezīmēts viens no vismazākajiem naudas samazinājumiem – 2,7 procenti (iekšlietu sistēmai tas ir 6,1%, kur, piemēram, darba grupa piedāvā samazināt policistu skaitu un apsvērt valsts un pašvaldību policijas apvienošanu), tomēr pietiekami sāpīgs, ņemot vērā līdzšinējos samazinājumus veselības aprūpē, un to tā arī uztvērušas gan pacientu organizācijas, gan nozares politikas plānotāji.
Kur tad darba grupa piedāvā taupīt veselības jomā laikā, kad visas sarkanās līnijas sen kā pārkāptas? Vislielāko samazinājumu absolūtos skaitļos tā piedāvā kompensējamo medikamentu sistēmā. Darba grupa izrēķinājusi, ka šajā sfērā ir iespējams samazināt valsts finansējumu vismaz par 7,5 miljoniem. Kompensējamo medikamentu sistēma nav efektīva, darba grupas atzinumus pārstāstīja B. Pētersone, uzsverot, ka piedāvājums ir tieši izveidot efektīvāku sistēmu, veicināt lētāku zāļu reģistrāciju, jo "pati Veselības ministrija atzinusi, ka cilvēki gadā pārmaksā vismaz 6 miljonus latus par zālēm".
Tam gan iebilst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis: nevajadzētu jaukt brīvo zāļu tirgu un kompensējamo sistēmu, kur ir zināmi noteikumi medikamentu cenai. Turklāt tam nabadzīgajam budžetam, kas ir tagad kompensējamiem medikamentiem, noņemot šos miljonus, sistēma vairs nevar funkcionēt. Arī no pacientu viedokļa samazinājums kompensējamiem medikamentiem ir nepieļaujams, jo tas minimizēs pieejamību medikamentiem, kuri hronisko saslimšanu gadījumā ir akūti nepieciešami, lai cilvēks nenonāktu slimnīcā. Kā piemēru viņš minēja astmas pacientus, kuri, lietojot medikamentus, ir darbspējīgi un nav nepieciešamības ievietot viņus stacionārā, kur ārstēšana izmaksā daudz dārgāk.
"Kompensācijas sistēmas ietvaros Latvijā ir zemākās cenas Baltijā," sacīja J. Bundulis, "bet Latvijas problēma ir tā, ka ģenērisko zāļu ražotāji, kuri piedāvā lētākus medikamentus, uz mazām valstīm nenāk – tirgus ir pārāk mazs. Jādomā, kā viņus motivēt."
***
SAMAZINĀJUMS
Piedāvāts kopumā samazināt 78,9 miljoni latu
No tiem:
• politikas veidošana (ministrijas u. c.) 8,2%
• kultūra, sports, atpūta 7,1%
• sabiedriskā kārtība, aizsardzība 6,1%
• veselības joma 2,7%
• izglītība un zinātne 2,3%
• sociālā aizsardzība 0,48%