Ja piepildītos politisko partiju solījumi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, tad veselības aprūpe un ideja par veselu sabiedrību tiktu noteikta par valsts prioritāti, tikpat lielu kā iedzīvotāju labklājība.
Taču, ņemot vērā, ka medicīna un īpaši tās finansējums pēdējos gadus balansējis uz naža asmens, naivi ticēt un cerēt, ka oktobrī Latvijas sabiedrība pamodīsies Latvijā, kur ir "stabila", "visiem pieejama", "izmaksu efektīva" medicīnas sistēma.
Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti atzinīgi novērtējuši līdz šim Latvijā īstenotās strukturālās reformas, bet brīdinājuši par riskiem, kas var iestāties, turpinot nozarei samazināt finansējumu, kas pašlaik nodrošina tikai veselības aprūpes minimumu. PVO eksperts Tamašs Evetovits, viesojoties Latvijā, uzsvēra, ka, samērojot valstis ar līdzīga lieluma ekonomikām Eiropā (rēķinot pēc IKP uz vienu iedzīvotāju), Latvijā novirzītais budžets jau gadiem ir mazākais, līdz ar to nav iespējams tālāks samazinājums nozarei.
Līdzšinējā politiskā darbība veselības jomā nav rezultējusies ar veselības aprūpes atzīšanu par prioritāti – nožēlojami niecīga daļa atvēlēta profilaksei, tam, lai iedzīvotāji nemaz nesāktu slimot, lai dzīvotu veselīgu dzīvesveidu. Tiesa, pašreizējā nozares vadība ietur kursu uz ambulatorās aprūpes nozīmības uzsvēršanu (ambulatorai aprūpei nav samazināts finansējums), kas teorētiski nozīmē – labāk laikus vērsties pie ģimenes ārsta, nekā gaidīt līdz pēdējam brīdim un nonākt slimnīcā, kur ārstēšanās ir nesalīdzināmi dārgāka. Diemžēl, kā atzīst pati Veselības ministrija (VM), nav pieaudzis ambulatoro pacientu skaits, lai gan tas tika prognozēts situācijā, kad stacionārai veselības aprūpei līdzekļi krasi samazināti. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis pēdējā Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē atzina: pacienti nekur nepazūd, mēs bažījamies, ka viņi parādīsies mediķu redzeslokā jau daudz sliktākā situācijā.
Veselības budžeta finansējumam ir jābūt vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ideāli, ja tas sasniegtu 7% robežu, uz ko mudina tiekties nevalstiskās organizācijas un minējusi arī PVO. Taču realitāte ir pavisam cita – pat tā sauktajos labajos laikos finansējums veselības aprūpes sistēmai tuvojies 4%, bet lielākoties bijis nedaudz virs 3%, neskaitot brīdi, kad krīzes situācijas smelšanai veselības budžets tika samazināts gandrīz uz pusi un valsts tēriņi veselībai tad bija mērāmi ap 2,8% no IKP.
Pašreizējais pie politiskajām partijām nepiederošais veselības ministrs Didzis Gavars norāda, ka "jebkurš nozarē potenciāli gūtais ietaupījums jānovirza ārstniecībai līdz brīdim, kad nozares budžets sasniegs vismaz 4% no IKP". Savukārt no pacientu puses izskan aicinājums nākamo četru gadu laikā pakāpeniski tikt līdz 7% no IKP. Lielākā daļa partiju, kuras startē šajās Saeimas vēlēšanās, savās programmās nemin konkrētus ciparus attiecībā uz veselības aprūpes budžetu. Tomēr atsevišķas partijas to ir minējušas – lai gan neatbildēts paliek jautājums, kas tām neļāva to īstenot iepriekšējos gados, jo lielākā daļa drosmīgo solītāju veido pašreizējo valdību vai bijuši valdību sastāvā iepriekš.
Partiju apvienība Vienotība ir viena no tām un attiecībā uz veselību it kā sūdzas: "Veselības aprūpes kopējais finansējums ir vidēji divas reizes mazāks nekā Eiropā – nedaudz virs 3% no IKP," tāpēc sola, ekonomikas situācijai uzlabojoties, veselības aprūpes finansējumu ik gadu palielināt vismaz par pusi procenta, 2014. gadā sasniedzot 5% no IKP. Taču tieši Vienotības premjera kandidāta, pašreizējā premjerministra akceptēta ir dramatiskā līdzekļu samazināšana medicīnā. Tiesa, nu jau nozarē ieplūdināta papildu nauda, kas ļaus slimnīcām izdzīvot līdz gada beigām. Cits politiskais spēks – apvienība Par labu Latviju – arī sola palielināt veselībai atvēlēto valsts finansējumu no IKP līdz 5% un cer to panākt gadu ātrāk – 2013. gadā.
Arī viena no mazpazīstamajām partijām Atbildība iekļāvusi solījumu par finansējuma veselībai palielināšanu līdz 4%, vēlāk 4,6% no IKP.
Partiju programmas iezīmē vēl viena kopīga nots – obligātā veselības apdrošināšana –, diemžēl nav izvērstāka skaidrojuma, kā tas tiktu realizēts.
Pacientu organizācija Sustento uzskata, ka šobrīd ir īstais laiks izstrādāt skaidru veselības nozares darbības plānu tuvākajiem četriem gadiem, tā vietā diemžēl sabiedrību mulsina ideja par nodokļa kāpumu zālēm vai naudas atņemšana kompensējamiem medikamentiem. "Veselības aprūpē jānosaka skaidri, izmērāmi un sasniedzami mērķi, kas vērsti uz pacienta vajadzībām," saka Sustento pārstāve Iveta Neimane.
***
Partiju solĪjumi veselĪbas jomā
PCTVL
• Nodrošināsim stabilu veselības aizsardzības sistēmas attīstību
• Mediķu algām ir jābūt pietiekami augstām, lai saglabātu kvalificētus kadrus un spētu piesaistīt jaunus speciālistus • Pārbaudīsim slimnīcu pakalpojumu un kompensējamo medikamentu cenu pamatotību
Vienotība
• Vesela sabiedrība. Veselības veicināšana, ikvienam pieejama veselības aprūpe • Uzsvars uz veselīgu dzīvesveidu, profilaksi, priekšlaicīgas nāves cēloņu novēršanu, primāro aprūpi un patentbrīviem medikamentiem. • Samazināt priekšlaicīgo mirstību par 20%
Ražots Latvijā
• Pakāpeniski jāievieš obligātā veselības apdrošināšana • Medicīnas budžetu pakāpeniski palielināt līdz Eiropas vidējam līmenim
• Bezmaksas neatliekamā medicīniskā palīdzība visiem iedzīvotājiem un pilna medicīniskā palīdzība bērniem līdz 18 gadu vecumam, pensionāriem, invalīdiem un politiski represētajiem
Saskaņas centrs
• Mēs nodrošināsim prioritāru atbalstu Latvijas medicīnai
Zaļo un zemnieku savienība
• Paplašināt iespēju visiem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi • Nodrošināt kvalitatīvas neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstību reģionos
Par prezidentālu republiku
• Bezmaksas veselības aizsardzības pakalpojumi pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, vientuļajām mātēm, bērniem, mazturīgajām ģimenēm un citām sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām • Obligātā veselības apdrošināšanas sistēma • Zāles – lētākas, jo tiks ieviesta alternatīva, valsts kontrolēta zāļu izplatīšanas sistēma
Par Labu Latviju
• Palielināsim veselības aprūpei atvēlēto valsts finansējumu no IKP līdz 5% 2013. gadā • Līdzsvarosim neatliekamās un plānveida medicīniskās palīdzības saņemšanas iespēju • Nodrošināsim, ka veselības aprūpes pakalpojumus sniedz gan valsts, gan pašvaldības, gan privātās ārstniecības iestādes uz vienlīdzīgiem noteikumiem u. c.
Atbildība
• Nodrošināt finansējumu veselības aprūpei 4% no IKP, to palielinot līdz 4,6% 2014. gadā • Ieviest obligāto un brīvprātīgu veselības apdrošināšanu • Stingri kontrolēt veselības aprūpei paredzēto līdzekļu izmantojumu • Ar valsts kontroli pār zāļu cenām izbeigt atsevišķu zāļu lieltirgotāju pastāvošo iespēju negodprātīgi pelnīt uz iedzīvotāju rēķina u. c.
Daugava – Latvijai
• Palielināt veselības aizsardzības budžetu četros gados līdz 7% no IKP
Pēdējā partija
• Ar nagiem un zobiem aizstāvēsim bērnu veselības aprūpes budžetu
Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
• Pārskatīsim un optimizēsim veselības aprūpes resursus un to izmantošanu atbilstoši krīzes situācijai • Par prioritāti noteiksim neatliekamo medicīnisko palīdzību, bērnu un mazturīgo aprūpi • Nodrošināsim, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pērk no izmaksu efektīvākā pakalpojuma sniedzēja
Kristīgi demokrātiskā savienība
• Veselības aprūpei jāorientējas uz pacientu, tai jābūt konkurētspējīgai un ekonomiskai • Jānovērš monopolu ietekme farmācijā • Obligātā veselības apdrošināšana.