Šogad beidzas arī termiņš Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm 2006.–2010. gadam. Kaut arī eksperti mudina jau tagad gatavoties ārpolitikas debatēm parlamentā, tiek gaidīti 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti, lai noskaidrotu ārpolitikas nostādnes valdības deklarācijā.
Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis nemaz neslēpa, ka tiek gaidīts politiskais dokuments nākamajiem četriem gadiem – jaunās valdības deklarācija –, lai arī par to, ka Saeimā nepieciešamas ārpolitikas debates, runāja gan viņš, gan politoloģe Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa. Tomēr par Latvijas ārpolitikas kontinuitāti jeb pēctecību nešaubās neviens no viņiem. A. Teikmanis pirms ārpolitikas un drošības politikas foruma Rīgas konference 2010 notikušajā ārpolitikas ekspertu diskusijā norādīja, ka "vienmēr valdībai var būt citas [iekšpolitikas] nianses, bet kopumā Latvija būs kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, stratēģiskā partnerība ar ASV – nemaināmas ārpolitiskās nostādnes".
Vienīgi aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) uzskata, ka attiecībā uz ārpolitiku pēc vēlēšanām "izšķirošo lomu spēlēs Valsts prezidents, izvirzot Ministru prezidentu un nosaucot ārlietu un aizsardzības ministrus".
Ja ne bažas, tad interesi par valsts ārpolitikas nostādnēm sabiedrībā rosina jau pašlaik prognozētie vēlēšanu rezultāti, kas paredz uzvaru Saskaņas centram ar visām no tā it kā izrietošām sekām. Tiešām, šīs politisko partiju apvienības vēlēšanu programmā par ārpolitiskajām attiecībām teikts: "Attīstīt konstruktīvu sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju un citām NVS valstīm – atšķirīgai vēsturisko notikumu interpretācijai nav jābūt par šķērsli savstarpēji izdevīgai sadarbībai ekonomikas, transporta, zinātnes, kultūras, izglītības, tūrisma, noziedzības apkarošanas u. c. jomās." A. Teikmanis uzsvēra, ka attiecības ar Krieviju regulē nevis sarunāšana, bet divpusēji līgumi, balstoties uz tiesiskuma principiem un ekonomiskām attiecībām. Rīgas konferencē arī Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra vienotas ārpolitikas nostādnes ES attiecībās ar Krieviju: "Ne tikai mūsu četras valstis, bet visas ES valstis runās vienā valodā ar Krieviju kā partneri, un tā tas būs gan pašlaik, gan arī tuvākā un tālākā nākotnē. Bez šaubām katrai valstij ir savas valstiskās intereses divpusējās attiecībās ar Krieviju, bet visas šīs aktivitātes notiek kontekstā ar visas ES politiku attiecībās ar Krieviju.