Partijas pirms vēlēšanām pielabinās vēlētājiem

Paralēli tām pamatnostādnēm, kas atrodamas katras partijas programmās, politiskie spēki pirms vēlēšanām cenšas atrast arī kādu populistisku tematu, kura iztirzāšana tiem varētu piesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības uzmanību.

Pieredze liecina, ka partijas elektorāta uzkurināšanai parasti izvēlas visjūtīgākās tēmas – izglītību, energotarifus, nodarbinātību –, pārliecinoši solot radikālus uzlabojumus.

Akcentē izglītības nozari

Saskaņas centrs (SC) par savu rūpju objektu pirms vēlēšanām izraudzījies ar izglītības sistēmu saistītu jautājumu. SC jauniešu kustība vērsusies Satversmes tiesā ar sūdzību par mācību literatūras iegādei paredzēto valsts budžeta līdzekļu sadales atbilstību Satversmes 112. pantam. Kreisi orientētais politiskais spēks uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā vecāki nevar atļauties dārgos mācību līdzekļus bērniem, lai gan Satversme nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību". Piešķirot 69 santīmus mācību līdzekļu iegādei, "valdība izsmej izglītības sistēmu Latvijā", uzskata sūdzības iesniedzēji.

Jāpiebilst, ka īsi pirms vēlēšanām SC vēlreiz mēģinās uzrunāt "plašas masas", aicinot Latvijas arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas un visus Latvijas darba ņēmējus piedalīties Eiropas Savienības ģenerālstreikā. Lai gan politologi uzskata, ka partija ar šo akciju vienīgi vēlas "lēti iegūt lielu publicitāti", var prognozēt, ka zināmu daļu elektorāta šāda ideja tomēr uzrunās.

Tiesa, viens no spilgtākajiem apzināti aktualizēto tematu piemēriem šogad ir apvienības Par Labu Latviju! sāktā diskusija par Bībeles mācības ieviešanu skolās. Ņemot vērā to, ka 90% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par ticīgiem, teorētiski šāda polemika varētu būt saistoša plašam vēlētāju lokam, kas savukārt nozīmē partijas popularitātes celšanos.

Tēmas diktē politiķi

Politologs Arnis Kaktiņš norāda, ka vēlēšanu laiks neizbēgami paredz diskusijas starp vēlētājiem un politiķiem, taču katrai no šīm pusēm parasti ir atšķirīgas intereses. "Politisko diskusiju tematus Latvijā pārsvarā diktē politiķi. Tieši tādēļ publiskajā telpā tiek apspriesta pavisam cita dienas kārtība, nevis tā, kas būtu svarīga ierindas cilvēkam. Iespējams, deputāti nejūtas spēcīgi tajos jautājumos, par kuriem grib runāt balsotāji, iespējams, daudzi no šiem tematiem politiķiem ir pārāk neērti. Tikmēr savos tematos viņi jūtas droši un zinoši," klāsta eksperts. Bībeles mācības jautājums, pēc A. Kaktiņa domām, ir spilgts šā principa piemērs. "Ja jautātu cilvēkiem, vai šobrīd Bībeles mācība tiešām ir pats aktuālākais jautājums, visticamāk, atbilde būtu – nē. Jo īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos. Taču politiķiem ir izdevīgi par to runāt, un šis temats gūst plašu publicitāti."

Sola cīnīties ar tarifiem

Tikmēr uz sociāldemokrātiskās platformas veidotā apvienība Atbildība par savu vilcēju pirms 10. Saeimas vēlēšanām izvēlējusies elektroenerģijas tarifus. Kā zināms, elektroapgādes uzņēmums Latvenergo sagatavojis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram jaunos tarifu projektus, kas 2011. gada pavasarī paredz gala tarifa pieaugumu aptuveni par 10%. Apzinoties, ka šis sadārdzinājums skars ikvienu Latvijas ģimeni, apvienība Atbildība sola prioritāri iestāties tieši pret šo ieceri.

Ar energotarifiem pēdējā mēneša laikā saistītas arī apvienības Vienotība galvenās aktivitātes. Ekonomikas ministrs Artis Kampars optimistiski sola, ka Latvijai esot cerības līdz gada beigām vienoties ar Gazprom par zemākām dabasgāzes cenām. Tiesa, eksperts par šādu prognozi rausta vien plecus, atgādinot, ka Latvijai nav nedz ietekmes sviru, nedz pamatota iemesla lūgt Gazprom tarifu samazināšanu.

Startē ar atsevišķu projektu

Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanās startē arī tā dēvētā viena projekta partija Daugava – Latvijai, kas līdztekus plašai priekšvēlēšanu programmai dažādās nozarēs primāri aktualizē ieceri pielāgot Daugavu kuģošanai, izveidojot ūdens ceļu, kas savienotu Baltijas, Melno un Kaspijas jūru.

Tikmēr tādas partijas ar izteiktu politisko nišu kā VL–TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība, kurām ir principā nemainīgi vēlētāji un stingra tematiskā orientācija, šajās vēlēšanās pagaidām iztiek bez radikālām akcijām, aktualizējot vien katram no šiem spēkiem svarīgās problēmas, proti, ZZS tradicionāli iestājas par lauksaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem, tēvzemieši uzsver valsts valodas, izglītības un latviskas ģimenes jautājumus.