Lemberga prāvā turpina augt spriedze

Nespēja nodrošināt miljonāram Jūlijam Krūmiņam ekskluzīvo cietušā statusu t. s. Lemberga prāvā izsaukusi nopietnas prokuroru dusmas.

Nevarot uzsākt J. Krūmiņa pratināšanu cietušā statusā, valsts apsūdzības uzturētāji (VAU) prokurori pirmoreiz pusotra gada laikā bargi vērsās pret t. s. Lemberga lietu iztiesājošās kolēģijas priekšsēdētāju tiesnesi Borisu Geimanu un faktiski arī pret visu tiesas sastāvu, kurš līdz šim bija visai konsekventi respektējis prokuroru viedokli.

Statuss – būtisks

Neatkarīgā jau rakstīja, šā gada 13. augustā miljonārs J. Krūmiņš ieradās tiesā, tomēr pie liecināšanas netika, jo sākās diskusijas par pierādījumu pārbaudes kārtību. Proti, prokurori uzskatīja, ka J. Krūmiņš pratināms kā cietušās juridiskās personas SIA Man – Tess pārstāvis, turpretī zvērināts advokāts (ZA) Raimonds Krastiņš atgādināja, ka tiesa piekritusi J. Krūmiņu uz procesu aicināt kā aizstāvības puses liecinieku. Šis jautājums būtisks ir tāpēc, ka no J. Krūmiņa statusa procesā ir atkarīgs, kurš pirmais sāks viņu pratināt – VAU vai ZA.

Jāatgādina arī tas, ka par atļaušanos apšaubīt miljonāra J. Krūmiņa statusu prokurori ar smagām apsūdzībām vispirms apbēra advokātu R. Krastiņu. "Krastiņš aicina tiesu būtiski ierobežot un rupji pārkāpt, klaji ignorēt cietušā SIA Man – Tess pārstāvja Jūlija Krūmiņa tiesības", "Krastiņš aicina būtiski ierobežot un rupji pārkāpt", "Krastiņš aicina prettiesiski neņemt vērā un atzīt par nebijušu" u. tml. skandēja prokurors Juris Juriss.

Iztiesāšana jau nelikumīga?

Nākamajā tiesas sēdē prokurori vērsās jau pret pašu tiesu. Izsakot iebildumus par tiesas priekšsēdētāja rīcību, viņi tiesu vainoja VAU "ekskluzīvo tiesību" pārkāpšanā.

Pēc prokuroru domām, Kriminālprocesa likums (KPL) prokuroram ir devis tiesības "virzīt" pierādījumu pārbaudi, turpretī tiesa, atbilstīgi KPL, pierādījumu pārbaudē tikai "piedalās". Tas, viņuprāt, nozīmē, ka pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana ir prokuroru "prerogatīva" attiecībā pret pārējiem procesa dalībniekiem un tiesa nedrīkst ierobežot šīs VAU tiesības.

Savukārt minēto tiesību ignorēšanas dēļ "turpmāk šīs lietas iztiesāšana būs vērtējama kā nelikumīga, un pieņemtais galīgais nolēmums būs atceļams", teikts VAU iebildumos. Tāpat šo tiesību ignorēšanu prokurori vērtē kā "iejaukšanos apsūdzības uzturēšanā" un "vienpusēju, tas ir, par labu aizstāvībai, lietas iztiesāšanu", kā arī "rod un radīs pamatu šaubām par tiesas objektivitāti".

Vispār pēdējās tiesas sēdēs prokuroru izteiksme kļūst aizvien skarbāka un skarbāka un apsūdzības smagos noziegumos birst uz visām pusēm. Šajā sakarā jāatgādina, ka arī uzņēmējs Ansis Sormulis kārtīgi "atrāvās" par piedalīšanos kādas viņam piederošas Šveices kompānijas akcionāru pilnsapulcē, kur viņš bija aizskāris prokuroru favorīta advokāta Rudolfa Meroni intereses. J. Juriss to kvalificēja kā "arestētas mantas prettiesisku atsavināšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, iespējams, izdarot to personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās".

Tiešām grūti saprast

Neskatoties uz visu skarbumu, prokurori pēkšņi arī atzina vairākas būtiskas lietas, kas, šķiet, var palīdzēt procesa gaitai. Prokurori atzina tiesas ekskluzīvās tiesības spriest tiesu.

Tāpat prokurori beidzot atzina, ka "izprast pirms 17 gadiem notikušus notikumus būs visai sarežģīti, ja netiks noskaidroti visi sākotnējie apstākļi, kuri būtiski ietekmēja apsūdzībā minēto".

Neskatoties uz to, ka nav saprotams, ko prokurori domājuši ar vārdkopu "sākotnējie apstākļi", šis ir milzīgs solis uz priekšu. Jāatgādina, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs visās iespējamās kriminālprocesa stadijās neatlaidīgi lūdza, lai tiktu izskaidrota apsūdzība. Viņš pat uzdeva aptuveni 200 konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem palīdzētu šo apsūdzību saprast. Apsūdzēto aizstāvji ZA, atbalstot lūgumu skaidrot prokuroru sarakstīto apsūdzību, sauca to par "safabricētu", "nekonkrētu", "neskaidru", "pretrunīgu", "kļūdainu" u. tml.

Svarīgās atziņas

Tiesas procesa sākotnējā stadijā arī tiesa prokuroriem lūdza paskaidrot, kuri pierādījumi uz kuru epizodi attiecas un par kuru epizodi liecinās konkrētie liecinieki. Tad prokurori kategoriski atteicās jebko paskaidrot. Turpretī tagad prokurori negaidīti atklāja, kuri liecinieki liecinās par konkrētām epizodēm.

Tātad, pēc prokuroru domām, vispirms ir jāpratina cietušie Ainārs Gulbis, Vladimirs Krastiņš, kā arī miljonārs Jūlijs Krūmiņš cietušā SIA Man – Tess pārstāvja statusā. Pēc tam jāpratina liecinieki, kuri varētu liecināt par vairākām epizodēm un apsūdzību kopumā. Tādi liecinieki ir 32 personas, arī advokāti R. Meroni, Gints Laiviņš-Laivenieks u. c., miljonāri Jānis Blažēvičs, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Olafs Berķis, Vladimirs Komogorcevs u. c. Visbeidzot pratināmi liecinieki, kuri var liecināt par konkrētām epizodēm – kopumā 47 personas. To starpā ir arī viens miljardieris – bijušais rīdzinieks Grigorijs Lučanskis.

Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka prokurori atzina: "Ir svarīgi mazināt cietušo ietekmēšanos no citām tiesas sēdē pratināmajām personām, it īpaši liecinieku liecībām." Pašlaik gan nav saprotams, kā nodrošināt šo neietekmēšanos, jo svarīgas liecinieku liecības publiski pieejamas pat vairākās interneta vietnēs.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais