Šodien klajā nākušās grāmatas "Šofera dēls Minhauzens" līdzautors Lato Lapsa sola, ja desmitās Saeimas vēlēšanās labus rezultātus gūs "Vienotība" un par prezidenta amata kandidāti virzīs bijušo laikraksta "Diena" galveno redaktori Sarmīti Ēlerti, viņš par to rakstīs nākamo grāmatu.
Žurnālists uzskata, ka S. Ēlertes biogrāfijā ir daudz nezināmā, piemēram, mistiskais Meierovica bulvārī dzīvokļa iegūšanas gadījums vai laikraksta "Diena" privatizēšana. "Ēlertes kundze vienmēr ir darbojusies ar divām morālēm, kur viena ir citiem un otra pašai," uzskata L. Lapsa.
Savukārt, komentējot šodien iznākušo politiķim Aināram Šleseram veltīto grāmatu "Šofera dēls Minhauzens", L. Lapsa norādīja: "Viņš neatbild par to, ko izdarījis tēvs, bet atbild par savu rīcību."
"Ja mums ir cilvēks, kura tēvam Dievs ir uzlicis ļoti smagus pārbaudījumus, tad, ja šis cilvēks šo tēvu visu iespējamos veidos noliedz, nodod līdz tam, ka atsakās no viņa uzvārda, (..) un tajos retajos gadījumos, kad [tēvu] piemin, vēl melo, un ja šis cilvēks pēc tam vēl mēģina tikt par tautas priekšstāvi, kā galveno uzsverot ģimenes vērtības, tad šis ir tas gadījums, kad par šo liekulību, melīgumu un divkosību tautai ir jāzina," sacīja Lapsa.
Uz jautājumu, ko pats Lapsa darītu, "ja tas būtu viņa tēvs un par viņu šādu grāmatu uzrakstītu", Lapsa atbildēja, sakot: "Es uzskatu, ka dēls neatbild par tēvu grēkiem. Mēs neviens neizvēlamies savus vecākus, tas, ko mēs izvēlamies, ir kā mēs pret vecākiem izturamies".
Lapsa pieļāva, ka, "patiecoties izspiestām asarām", būs pietiekami daudz cilvēku, kas teiks "ak, nabaga Ainārs Šlesers," taču pats žurnālists norādīja, ka viņš nav no tiem, kas "liks cilvēkiem domāt tā un ne citādi".
Pēc Lapsas teiktā, cilvēki šobrīd zina to, ka "cilvēks, kurš publiski runā par ģimenes vērtībām, kurš valkā Dieva vārdu priekšā un pakaļā, pats savā dzīvē šo Dieva vārdu neievēro".
Vaicāts, vai Šleseram būtu jāatbild par tēva grēkiem, Lapsa sacīja: "Viņš neatbild par to, ko izdarījis tēvs, bet atbild par savu rīcību. Katram Dievs uzliek pārbaudījums." Viņaprāt, Šleseram bijis pārbaudījums pieņemt dzīvi tādu, kā tā ir, un rīkoties tā, lai pēc tam nebūtu jāizjūt vaina pret savu tēvu.
"Es nerunāju par to, ko Šlesera kungs, tobrīd Leščinska jaunskungs, darīja. Bet vai jūs zināt kādu interviju, kur Šlesera kungs būtu atklāti pateicis, - tas esmu es un tas ir mans tēvs, bet es nekad savu tēvu neesmu noliedzis. Nē, vajadzēja grāmatu, lai Šlesera kungs sarīkotu teātra izrādi".
Uz pieļāvumu, ka varbūt Šlesers par traģiskajiem notikumiem savā ģimenē nemaz nav zinājis, jo par to nav runāts, Lapsa atbildēja, sakot: "Ja Šlesera kungs par to nebūtu zinājis, krimināllietas nebūtu pazudušas".
Viņš skaidroja, ka ar Šleseru saistīta neviena vien krimināllieta, taču tās pazudušas. Lapsa norādīja, ka nav dzirdējis ne par vienu citu cilvēku, pret kuru bijusi lieta, ka no tās "paliek tikai reģistrācijas kartīte". Visi šie notikumi arī esot sīki aprakstīti grāmatā.
Viņš uzsvēra, ka Šlesera bērnībai grāmatā veltīta tikai viena astotā daļa.
Vaicāts, vai grāmata nav nākusi Šleseram par labu, Lapsa sacīja, ka viņam nav simpātisks neviens šobrīd Latvijā redzamais politiskais spēks un līdz ar to, "tā kā es nevaru viņiem visiem nodarīt pāri, tad es neuzstādu sev nekādus mērķus attiecībā uz konkrētiem cilvēkiem".
Viņš sacīja, ka neuzskata Latvijas cilvēkus par "aitām, ko var apmuļķot (..) trīs izspiestas asaras". Viņš uzrakstot patiesību, kas viņam ir zināma. "Līdz ar to man ir pilnīgi vienalga, vai tas nāks par labu Šleseram vai nē," sacīja Lapsa.