Ministrijas ir satracinātas par audita rezultātiem, bet pašlaik neko citu kā jau iepriekš izskanējušos iebildumus nepasaka. Lielākoties arguments ir viens – finansējumu vairāk samazināt nav iespējams, jo Valsts kanceleja kopā ar sociālajiem partneriem ir veikusi neloģisku līdzekļu samazināšanu uz papīra.
Neviena no Neatkarīgās aptaujātajām ministrijām neatzina, ka būtu izpildījusi premjera lūgumu sniegt papildu priekšlikumus par alternatīvām valsts budžeta samazinājuma iespējām.
Konkrēti konsolidācijas pasākumi būs jaunās valdības uzdevums, tāpēc ministriju tracināšanai lietderību saskatīt nevar.
Drošības ministrijas saka nē
Funkciju audita grupas ziņojumā ir norādīts, ka vislielākās iespējas ietaupīt valsts budžeta līdzekļus var sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības jomā – par 17,4 miljoniem latu. Piemēram, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem varētu atņemt vairāk nekā sešus miljonus latu, bet ministrijai – vairāk nekā 165 000 latu. Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis sacīja, ka ministrija neatbalsta ierosināto algu samazinājumu karavīriem un jaunsardzes likvidēšanu. Līdzīga pozīcija ir arī citai krietni apcirptai ministrijai – Iekšlietu ministrijai. Tās sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gunta Skrebele īsi atbildēja, ka "esam snieguši pamatojumu iebildumiem". Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) jau iepriekš pateikusi, ka ministrijā ir veiktas ļoti apjomīgas strukturālās reformas un uzsākt kārtējās vērienīgās reformas ir nelietderīgi.
Liek samazināt daļu no 800 latiem
Ārlietu ministrija, kam piedāvāts nogriezt pusmiljonu latu, un Kultūras ministrija, kas kopš 2008. gada zaudējusi 51 procentu finansējuma, premjeram Valdim Dombrovskim (JL) nosūtījušas atbildes ar līdzīgu pamatojumu – tālāk par šo robežu nav iespējams spert pat soli. Ārlietu ministrs Aivis Ronis norāda uz finanšu samazinājuma sekām konsulārā darba nodrošinājumam, kā rezultātā 27. jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2010. gada budžetā. Pilnīgi nepieņemams ir darba grupas ieteikums vēl trīs reizes samazināt attīstības sadarbības politikas budžetu no jau tā niecīgajiem 807 latiem. "Ziņojums nav uzskatāms par pilnīgu, jo tajā nav ietverta, piemēram, tāda būtiska Ārlietu ministrijas funkcija, kā gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES 2015. gadā. Tieši pretēji – šie priekšlikumi pat ietver piedāvājumu atteikties no sabiedrības informēšanas par ES jautājumiem," premjeram atbildējis A. Ronis.
Uz kritiskās robežas
Kultūras ministrija uzskata, ka valsts pārvaldes funkciju izvērtējums ir jāveic, plānojot valsts attīstību ne tikai krīzes situācijā īstermiņā, kā to paveikusi darba grupa, bet gan ilgtermiņā. "Kultūras nozarei atvēlētā finansējuma samazinājums 2009. un 2010. gadā ir sasniedzis robežu, kuru pārkāpjot institūciju pastāvēšana jau kļūst apdraudēta. Pat bez konsolidācijas pasākumiem kultūras budžets Latvijā 2010. gadā ir ne vairāk 1,6 procenti," informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Ministrija norāda, ka daudzas valstis krīzes apstākļos palielina valsts dotāciju kultūrai pat par 10 procentiem, kā arī faktu, ka no kultūras nozares attīstības būs atkarīgas arī citas jomas, piemēram, tūrisms, apkalpojošā sfēra, viesnīcu bizness, tāpēc budžeta samazinājums radītu neatgriezeniskus zaudējumus valsts sociālekonomiskajā attīstībā ilgtermiņā.