KPV LV – revolūcija neizdevās, vai izdosies evolucionēt?

Bija nepieciešams nedaudz vairāk par gadu Saeimas darba, lai KPV LV līderi atzītu, ka Latvijā revolucionāras pārmaiņas nav iespējamas. Partija nu nomainījusi statūtus un, smagi strādājot, centīsies evolucionēt, lai pārtaptu par «fiskāli konservatīvu» jeb taupības apoloģētu partiju. Ne visi partijas dibinātāji ar šo kapitulāciju sākotnējo mērķu priekšā ir apmierināti, taču partijas kodols uzsver, ka ar smagu darbu iespējams īstenot arī sākotnējos mērķus, jo organizācijas sirdspukstu vietā skan vārds «taupība».

Startējot 13. Saeimas vēlēšanās, tā laika KPV LV biedri saviem vēlētājiem taupības vārdā solīja samazināt vai reorganizēt teju visas valsts pārziņā esošās nozares - apvienot ministrijas un universitātes, samazināt birokrātisko aparātu Valsts ieņēmumu dienestā un, protams, likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Partijas priekšvēlēšanu retorikā izmantotie izteiksmes līdzekļi un klaja realitātes ignorēšana to kvalificēja revolucionāru un populistu kārtā.

«Esam sapratuši, ka Latvijā revolucionāras pārmaiņas nav iespējamas,» atklājot partijas biedru sapulci, atzina Atis Zakatistovs, kurš vēlāk tika ievēlēts arī par vienīgo partijas priekšsēdētāju līdzšinējo trīs līdzpriekšsēdētāju vietā. Viņš skaidro, ka partijas nākotne ir fiskāli konservatīvā ideoloģija, kas no organizācijas biedriem paģēr nenogurstoši asu skatu, lai laikus pamanītu jebkuru iespēju, kur nodokļu maksātāju nauda varētu tikt tērēta labāk. «Mēs ejam uz darbu ar šo vārdu savās sirdīs - taupība,» teica A. Zakatistovs.

Politiķis arī atgādināja, ka KPV LV savulaik bija vienīgais politiskais spēks, kas deva iespēju sevi pierādīt jauniem un spējīgiem cilvēkiem, kas vēlējušies mainīt iesīkstējušo bieži negodīgo valstī valdošo kārtību. Un kopš iekļūšanas Saeimā visi KPV LV partejiskajai organizācijai uzticīgie apliecinājuši, ka spēj kļūt par īsteniem valstsvīriem un sievām. «No necilām saknēm esam nākuši, neviens no mums nav berzējies pie elites tauku bundulīšiem,» pauda A. Zakatistovs.

Savā uzrunā politiķis tikai garāmejot pieskārās tam, ka partija fundamentāli mainījusi savu sākotnējo tēlu un pozīciju, taču atgādināja, ka, turpinot smagi strādāt, labot nepareizās lietas joprojām ir tās spēkos. «Daudzas lietas nav pareizas, bet kas to darīs, lai tās izlabotu? Lai to darītu, ir nepieciešama partija un pārstāvniecība Saeimā,» akcentējot, ka tikai dalība valdībā, nevis palikšana mūžīgi protestējošā opozīcijā, partijai devusi iespēju realizēt kaut nelielu daļu savu solījumu.

Daudz konkrētāks bija organizācijā augstu vērtētais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. «Gribu atvainoties tiem cilvēkiem, kuri varbūt zaudējuši uzticību,» pauda ministrs, kurš līdzīgi jaunajam partijas vadītājam uzskata, ka, tikai esot koalīcijā, KPV LV iegūst instrumentus, lai realizētu savu vīziju par valsts attīstību. «Mūsu mērķis bija iet valdībā, pateikt nē šādai politikai!» klāstīja S. Ģirģens.

Ministra uzrunu caurstrāvoja arī nepatika pret kādu koalīcijas partneri. Vārdā neviens netika nosaukts, taču bija skaidrs, ka ministru aizskāruši Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna strīdā par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību bijušā velosporta kluba Marss teritorijā publiski paustie apvainojumi melos.

«Man ģimenē mācīja nemelot, nezagt un runāt patiesību (..) Atšķirībā no citām partijām, mēs respektējam viens otra lēmumus,» klāstīja ministrs un KPV LV pretnostatīja organizācijām, kuras, sastopoties ar atšķirīgu viedokli, oponentiem piedēvē saistību ar oligarhiem, zagļiem un savtīgu, ne valstisku interešu virzītiem indivīdiem.

Biedru sapulcē KPV LV ievēlēja ne tikai jaunu valdi, kas drīzumā lems par iespējamo dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un organizācijas nosaukumu maiņu, bet arī apstiprināja jaunus statūtus.

Svarīgākās izmaiņas tajos nosaka, ka partijai nu būs tikai viens priekšsēdētājs līdzšinējo trīs līdzpriekšsēdētāju vietā, organizācijas kongresa sasaukšanai pietiek ar 500 tās biedriem līdzšinējo 1000 vietā, un valdes paplašināšanu no pieciem līdz deviņiem biedriem.

Šis process neapmierinātību ļāva paust tiem partijas biedriem, kas līdzīgi nule partiju pametušajam tās dibinātājam Artusam Kaimiņam uzskata, ka organizācija, mainot savus principus, pievīlusi gan savus vēlētājus, gan biedrus. Vairākiem nepieņemami šķita arī tas, ka ar jaunajiem statūtiem tie varējuši iepazīties tikai īsi pirms to apstiprināšanas balsojumā.

Šiem protestētājiem cienīgu atbildi deva liepājnieks Toms Andersons, kas nemiera cēlājiem skaidroja, ka arī pašiem ir jāizrāda iniciatīva un jānodibina aktīvu biedru pilna reģionālā nodaļa. Tieši šāda esot Liepājas KPV LV šūniņa, un tās biedri jau laikus zinājuši par svarīgākajiem priekšlikumiem jaunajos statūtos.

Tiesa, nebija noslēpjams, ka A. Kaimiņa un sākotnējās KPV LV idejas atbalstītāju viedokļi evolucionējošās organizācijas kodolam nav svarīgi. Vairākkārt izskanēja, ka ir jāstrādā, nevis jāgrauj un bļāvēju, egocentrētu cilvēku laiks partijā ir pagājis.