Eksperti: aizejošā Saeima būs pasīva

© asd

Sākoties rudens sesijai, 9. Saeimas deputāti vakar aizvadīja pirmo plenārsēdi. Tiesa, jau 2. novembrī šie parlamentārieši dos vietu jaunajam politiķu sasaukumam, kas saskaņā ar Satversmi ieņem savas vietas plenārsēžu zālē tieši mēnesi pēc vēlēšanām.

Kopumā rudens sesijā parlamentam būs jāturpina darbs ar 212 likumprojektiem, savukārt svarīgākie vakar skatītie jautājumi skāra atļauju tērēt dzīvojamo māju iedzīvotāju uzkrājumus komunālo maksājumu parādu segšanai, kā arī izmaiņas likumā Par budžetu un finanšu vadību, kas paredz – ja valdībai ir jāuzņemas jaunas, būtiskas finansiālās saistības, vajadzīgs atbilstošs Saeimas lēmums.

Tiesa, vairākums ekspertu izsaka prognozes, ka, rēķinoties ar drīzu pilnvaru beigšanos, Saeimas deputāti atlikušajos divos mēnešos valstij tik tiešām svarīgus jautājumus nesāks cilāt. Tā vietā vairums politiķu varētu Saeimas tribīni izmantot kā bezmaksas iespēju spodrināt spalvas un izteikt asus aizrādījumus oponentiem. Šāda tendence varētu būt vēl jo izteiktāka tāpēc, ka 87 no šā brīža parlamentāriešiem pieteikušies kandidēt arī 10. Saeimas vēlēšanās.

Arī politologs Valts Kalniņš sarunā ar Neatkarīgo akcentēja, ka pirms vēlēšanām "aizejošā Saeima tradicionāli neuzņemas iniciatīvu un nelemj par jautājumiem, kam varētu būt ilglaicīgas sekas". "Tāpat parlamentā apzināti tiek kavēta to lietu izskatīšana, kas varētu nepatikt sabiedrībai," vērtēja eksperts, piebilstot, ka šāda vilcināšanās visnegatīvāko iespaidu parasti atstājot uz nākamā gada budžeta veidošanu.

Jāpiebilst, ka viena no šā gada vēlēšanu svarīgākajām iezīmēm ir taupības režīms. Lai gan 10. Saeimas vēlēšanu aptuvenās izmaksas būs 2 miljoni latu, tas tomēr ir par 10% mazāks budžets nekā iepriekšējās vēlēšanās. Piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) īpašos televīzijas klipos sākusi vēlētājiem skaidrot balsošanas kārtību, taču šim nolūkam netika radīti jaunu videomateriāli, bet gan pielāgoti jau 2006. gadā veidotie. Klipu pārskaņošanas un pārraidīšanas izmaksas ir 15 tūkstoši latu. Līdz 3. oktobrim darbosies arī CVK uzziņu tālrunis, kura izmaksas būs 2420 latu. Svarīgi arī tas, ka šogad pirmo reizi vēlēšanu iecirkņos būs saīsināts darba laiks līdz plkst. 20.00.

Tiesa, pilnīgi iespējams, ka Saeimas vēlēšanas nebūs vienīgais balsojums, kas šogad notiks Latvijā. Vakar parlaments izskatīšanai komisijās nodeva likumprojektu par Rojas novada un Mērsraga novada darbības sākšanu, kas paredz, ka 30. oktobrī tiks vēlētas abu novadu domes. Kā zināms, pēc uzstājīgām vietējo iedzīvotāju prasībām Saeimas Valsts pārvaldes komisija pieņems ilgi vilcināto politisku lēmumu par Mērsraga atdalīšanu no Rojas novada.

Tiesa, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars izteicis bažas, ka 30. oktobris ir pārāk optimistisks termiņš, jo, piemēram, kandidātu pieteikšanai vien likumā noteiktas 120 dienas, kas vairs fiziski neesot iespējams.

Latvijā

Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, ziņo Labklājības ministrija.

Svarīgākais