Likvidēt Valsts kanceleju! Ar šādu saukli pret ierosinātajiem valsts budžeta taupības pasākumiem nostājas visvairāk finansiāli aizvainotās ministrijas.
Valsts kancelejas un sociālo partneru izstrādāto valsts pārvaldes funkciju audita ziņojumu vairāku ministriju vadība nodēvējusi par nekompetentu un pat kaitniecisku. Vislielāko cirpienu piedāvāts veikt sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības jomā (17,4 miljonus latu), kā arī ekonomiskās darbības plānošanas un veselības nozarē (attiecīgi 16 un nepilnus 11 miljonus latu). Partijas, izņemot bloku Par labu Latviju! (PLL), par piedāvājumu, kā ietaupīt 79,3 miljonus latu valsts budžetā, izsakās piesardzīgi vai klaji noraidoši.
Līdz nākamajai pirmdienai ministriem jāsniedz oficiāls vērtējums par budžeta izdevumu samazināšanas plāniem.
Partijas tomēr neatbalsta
Vienotība uzskata, ka priekšlikumi ir jāpārstrādā, turklāt tie neatspoguļo nedz ministriju, nedz valdības viedokli. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neuzskata, ka ministriju samazināšana radītu lielu efektu. Daudz būtiskāk ir funkciju auditu veikt no apakšas, respektīvi, ministriju pakļautības struktūrās. Ne vienmēr līdzekļu samazinājums liecina par reālām pārmaiņām, piemēram, var likvidēt sataupītās vakantās štata vietas un pavēstīt par veiksmīgām reformām. ZZS nostāja ir, ka solījumi par ministriju apvienošanu vērtējami kā priekšvēlēšanu laika populisms.
PCTVL pārstāvis Andris Tolmačovs atzīst, ka šo auditu viņš izvērtēt nevar, bet būtībā, lai kaut ko varētu samazināt, audits ir noteikti nepieciešams. Viņš aizrāda, ka lietderīgs valsts līdzekļu taupīšanas izvērtējums tomēr nenozīmē sēdēt ar kalkulatoru un formāli rēķināt, kā tas noticis Ivara Godmaņa valdības laikā, lemjot par paaugstinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.
Vienīgi PLL neatkāpjas no iepriekš deklarētā principa veidot kompaktu valdību ar astoņām līdz deviņām ministrijām. Šis politiskais bloks uzskata, ka lielākā valsts budžeta līdzekļu ekonomija iespējama, palielinot pašvaldību lomu valsts pārvaldes funkcijā, kā arī apvienojot Eiropas Savienības struktūrfondus apkalpojošās institūcijas. Atbalstāms esot arī Tautas partijas ieteikums likvidēt Valsts kanceleju. Pēc iepazīšanās ar auditoru ziņojumu šādam ierosinājumam jāvārdu teikusi arī Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas vadība. Tādējādi valsts iegūšot divus miljonus latu.
Nepiekritīs un iebildīs
PLL konkrēti ierosina apvienot Satiksmes, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) vienā Attīstības ministrijā, kā arī apvienot Aizsardzības un Iekšlietu ministriju. Auditoru ziņojumā iespējamās izmaiņas ministriju skaitā minētas daudz neskaidrāk. Piemēram, tajā teikts, ka dublējas RAPLM, Ekonomikas un citu ministriju funkcijas. Acīmredzot tāpēc vislielākais ietaupījums iespējams tieši RAPLM – 706 573 lati jeb 28,53 procenti. RAPLM vakar sacīja, ka atbildi par auditoru priekšlikumiem varēs sniegt tikai pirmdien.
Par aizsardzības un iekšlietu funkciju apvienošanu Neatkarīgajai jau iepriekš izteicies Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts, norādot, ka šīs funkcijas ir pārāk atšķirīgas pēc to izpildījuma un to apvienošana nav iespējama.
Asi uz auditoru ieteikumiem reaģēja veselības ministrs Didzis Gavars, kura vadītajā nozarē ieteikts ietaupīt 7,4 miljonus latu, mainot medikamentu kompensēšanas sistēmu. Kopumā veselības jomā ierosinātais ietaupījums ir nepilni 11 miljoni latu. "Funkciju izvērtēšanas darba grupas piedāvājums nākamajā gadā samazināt veselības nozares budžetu ir vai nu nepieļaujama nekompetence, vai bezkaunīgs cinisms," viņš nav taupījis emocijas. Ministrs uzskata, ka kompensējamo medikamentu apmaksa jau var tikt apdraudēta, ja atcels pazeminātās PVN likmes medikamentiem.
Ne mazāk sašutusi par ierosinājumu iegūt 5,2 miljonus latu uz policijas rēķina ir iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Policijā strukturālās reformas ir jau veiktas.
Armija prasīs vairāk
Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis noskalda, ka ministrijā negrasās apspriest ierosinājumu samazināt karavīru atalgojumu un likvidēt Jaunsardzi. Auditori saskatījuši iespēju par 1,4 miljoniem latu samazināt Nacionālo bruņoto spēku atalgojumam un pārstāvjiem ārzemēs paredzētos līdzekļus. "Šis nav funkciju audits, un Aizsardzības ministrija pat negatavojas apspriest šos priekšlikumus," viņš informē. Ārzemēs strādājošajiem līdzekļi jau tagad ir limitēti, sadarbības partneri AM pārmet, ka tā nespēj nodrošināt nepieciešamās kvotas. Viņš atgādina, ka ministrijai ir nepieciešami papildu līdzekļi ilgtermiņa saistību segšanai, kā arī tā nav atmetusi cerību atjaunot uz laiku likvidētās sociālās garantijas karavīriem. AM secinājums: dokuments ir neprofesionāls, nekompetents un robežojas ar kaitniecību drošības jomā.