TV5 Gerharda dēļ draud nepatikšanas

© TV5

Gadījums ar satiksmes ministra, tēvzemieša Kaspara Gerharda nevēlēšanos televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā tiek apzināti eskalēts. Tam par iemeslu ir gan gaidāmās vēlēšanas, gan TV5 vēlme celt savu reitingu.

Šādu viedokli pauž mediju eksperti. Turklāt, iespējams, TV5, kas sāka uzpūst šo skandālu, pats ir pārkāpis valsts valodas normas, kas televīzijai varētu radīt visnotaļ nepatīkamas sekas.

K. Gerhards otrdien grasījās piedalīties televīzijas kompānijas TV5 raidījumā Bez cenzūras, lai tiešraidē runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Lai gan iepriekš ticis solīts, ka, nodrošinot tulku, ministrs varēs runāt latviešu valodā, raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins tomēr konsekventi spieda K. Gerhardu pāriet uz krievu valodu, kādēļ politiķis pameta TV5 studiju. Pēc šā gadījuma ministrs nolēma vērsties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību.

Pārmet divkosību

Šis incidents jau radījis plašu rezonansi. Piemēram, partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā pārstāvis Jānis Kuzins vakar aicināja K. Gerhardu demisionēt, jo ministrs esot izrādījis necieņu gan pret žurnālistiem, gan sabiedrību. Kreisi orientētās partijas pārstāvis uzsvēra, ka K. Gerhards ir divkosis, jo viņš lieliski pārvaldot krievu valodu, taču pirms vēlēšanām ministrs pēkšņi esot kļuvis "par diženu patriotu".

Tikmēr K. Gerharda partijas biedri šādu ministra rīcību pilnībā atbalsta. Tēvzemietis Māris Grīnblats Neatkarīgajai uzsvēta – jā, Gerhards tik tiešām māk krievu valodu, taču viens jautājums esot starptautiskas sanāksmes vai ārvalstu žurnālisti, bet gluži cits – Latvijā strādājoša televīzija, kas ministram turklāt esot solījusi, ka saruna notiks latviešu valodā ar tulkojumu. "Domāju, ka mums ir jāpieradina gan krievu žurnālisti, gan viņu auditorija sarunāties latviešu valodā. Pretējā gadījumā TV5 uzvedas tā, it kā būtu kādas citas valsts medijs," partijas pozīciju skaidroja M. Grīnblats.

Prognozē jaunus konfliktus

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka šis konflikts tiek apzināti pārspīlēts, kam par iemeslu ir gan gaidāmās vēlēšanas, gan TV5 vēlme celt savu reitingu. Viņa akcentēja, ka vēlēšanu tuvums praktiski vienmēr eskalējot politiķu un mediju attiecības, jo gan vieni, gan otri šajā periodā mēdzot rīkoties pārspīlēti. Tāpēc A. Rožukalne prognozēja, ka turpmākā mēneša laikā dažādos televīzijas raidījumos būšot vērojama "ne viena vien konfliktsituācija".

Tiesa, pēc būtības eksperte uzskata, ka K. Gerharda rīcība bijusi adekvāta pretēji TV5 stratēģijai, apzināti uzpūšot skandālu. "Nedomāju, ka Mamikinam bija jāuzspiež Gerhardam runāt krievu valodā, ja iepriekš, intervējot ārvalstu ekspertus, televīzija pavisam mierīgi algoja tulkus. Kādēļ gan valsts amatpersona nevar vēlēties runāt ar medijiem valsts valodā?" akcentēja A. Rožukalne.

Institūcijas sašutušas

Sašutumu par notikušo pauž arī NEPLP vadītājs Ābrams Kleckins. Lai gan šīs lietas apstākļi vēl esot rūpīgi jāizpēta, padomes pārstāvis tomēr apliecināja, ka notikušais, viņaprāt, ir "bezkaunīgs bezprecedenta gadījums, kurā pārkāpti gan ētiskie, gan juridiskie principi". Ā. Kleckins sarunā ar Neatkarīgo atgādināja, ka TV5 gadījumā, visticamāk, ir pārkāpta nevis raidorganizāciju likumdošana, bet gan valsts valodas likums, kas nosaka, ka Latvijā ikvienam cilvēkam ir tiesības publiskos pasākumos runāt valsts valodā. Savukārt tas, ka šīs tiesības varētu būt pārkāpusi televīzija, turklāt ar piespiedu metodēm vēršoties pret ministru, ir ārkārtējs gadījums. Arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paudis līdzīgu viedokli, akcentējot, ka neētisku rīcību var pārmest TV5.

Pats raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins no komentāriem atturas. "Neesmu gatavs vērtēt atsevišķas partijas priekšvēlēšanu aktivitātes," – tā, lūgts novērtēt NEPLP un VVC izteiktos pārmetumus, sacīja A. Mamikins. Savukārt TV5 direktors Mihaels Šeitelmans norādīja: "TV5 nav tehnisko iespēju nodrošināt sinhrono tulkojumu tiešraides laikā. Vēl jo vairāk to nav iespējams izdarīt, ja iepriekš tas nav saskaņots.

Svarīgākais