Ministru kabinets otrdien lēma Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirt 914 870 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai komisija varētu nodrošināt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem, kas paredz mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību.
2019.gada 23.decembrī Valsts prezidents Egils Levits pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma apturēja Saeimā 2019.gada 19.decembrī pieņemto grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un grozījumu likumā "Par pašvaldībām" publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Likumprojekti paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Cita starpā grozījumi paredzētu ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ņemot vērā aizķeršanos ar šo likumprojektu pieņemšanu, valdošā koalīcija pagaidām nogaida arī ar Rīgas domes atlaišanu, kas, visticamāk, notiks tikai pēc tam, kad būs nodrošinātas iespējas ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz ilgāku termiņu nekā ierastie četri gadi.
Ievērojot Satversmi un likumu "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", CVK 2019.gada 27.decembrī noteica, ka parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem notiks no 2020.gada 16.janvāra līdz 14.februārim.
Parakstīšanās par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai jānodrošina klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Parakstīšanās vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju pašvaldībā būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem, CVK lūdza tai papildus līdzekļus 914 870 eiro apmērā. No tiem atlīdzībai plānoti 778 972 eiro, preču un pakalpojumu izdevumiem 131 600 eiro, bet parakstu vākšanas sistēmas funkcionalitātes papildināšanai 4298 eiro.