Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pārmetumi veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) par viņas darbu nav pamatoti, piektdien žurnālistiem sacīja ministres pārstāvētās politiskās apvienības "Attīstībai/Par" politiķis Daniels Pavļuts.
LETA jau vēstīja, ka Kariņš neatbalsta partiju apvienības "Attīstībai/Par" priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un aicina veselības ministri pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.
Runājot par premjera neapmierinātību ar Viņķeles darbu, Pavļuts uzsvēra, ka viņš par šādu paziņojumu ir izbrīnīts, jo šāds Kariņa viedoklis šonedēļ izskanējis jau otrdien.
Pavļuts norādīja, ka nevar piekrist Ministru prezidenta uzstādījumam, ka veselības ministrei nav jāmeklē nauda vai jāpiedāvā risinājumi veselības aprūpes nozares finansēšanas problēmai.
"Veselības ministre nav pelnījusi pārmetumus, ka viņa turpina risināt šīs problēmas. Ministre saņem pārmetumus no premjera, ka viņa jaucās ne savā darbā. Es domāju, ka šī situācija vēl būs jāpārrunā," piebilda Pavļuts.
Politiķis līdz šim bijis informēts, ka veselības ministrei ir regulārs dialogs ar Kariņu, ka viņi ir vairākkārt tikušies, tostarp ministre iesākusi virkni reformu. Kā piemēru reformu virzībai Pavļuts minēja arī valdībā izskatīto ziņojumui par slimnīcu tīkla optimizāciju ar skaidri iezīmētu grafiku. Viņš arī uzsvēra, ka Viņķele ir atcēlusi iepriekšējās valdības laikā ieviesto diskriminējošo divu pakalpojumu grozu sistēmu.
"Ir konkrētas lietas padarītas attiecībā uz algu reformu, slodžu auditu, tarifiem medicīnā. Mums ir ko atbildēt uz pārmetumiem, ka veselības ministre nav labi darījusi savu darbu," teica Pavļuts.
LETA jau vēstīja, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.
Tomēr Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām.
FM aicina politikas veidotājus "ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem".
Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.
