Ģenerālprokurors: pasūtījuma slepkavības vairs nenotiek tik brutāli

Jautāts, kā atšķīrās noziegumi padomju Latvijā un tagad, jaunais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā žurnālam "Klubs" norāda, ka, piemēram, pasūtījuma slepkavības vairs nenotiekot "tik brutālā veidā".

Tā šodien vēsta portāls apollo.lv

"Padomju iekārtā bija daudz mazāk pieejami šaujamieroči. Noziegums ar šaujamieroču izmantošanu bija izņēmums. 1984.gadā tepat pie Ķekavas ar medību bisi tika nošauts taksometra vadītājs. No Maskavas speciāli sūtīja mums cilvēkus, kas palīdzēja meklēt. Tas bija ārkārtas notikums!" tā laika situāciju raksturo ģenerālprokurors.

Viņš intervijā arī norāda, ka padomju laikos nebija reketa, tas ienāca tikai attīstoties uzņēmējdarbībai un tika pārņemts no ASV, kas tam jau bija izgājusi cauri. Pie mums, Latvijā, rekets bijis īpaši nežēlīgs. "Es pats esmu racis mežā no zemes ārā trīs līķus, starpbandu kara upurus. Tepat pie Rīgas apvadceļa, vēl tagad mierīgi atrastu to vietu," «Klubam» sacīja Kalnmeiers un piebilda, ka viņš ar kolēģiem toreiz racis un baidījies, vai apakšā nav piesieta granāta.

Tagad šādas lietas vairs nenotiek tik brutālā veidā, uzskata ģenerāprokurors. "Deviņdesmito gadu sākumā ar granātmetēju mierīgi pa mašīnu, pa dzīvojamo māju. Vienu uzņēmēju nogalināja, uzspridzinot viņa dzīvokļa durvis, tur pusmāja bija nonesta. Tagad, protams, arī notiek pasūtījuma slepkavības. Bet tās vairs nenotiek tik brutālā veidā," teica Kalnmeiers.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais