Vēl nesen Rīgā dominējusī Saskaņa, kas apsver iespēju lauzt ilggadējo sadarbību ar Gods kalpot Rīgai, nolēmusi partnerei dot mēnesi pārbaudes laika un izvērtēt tās uzvedību decembrī. Taču bez iespējas pozicionēties uz GKR fona Rīgas domes Saskaņas frakcija nepaliks – izdevīgā laikā kļuvis zināms, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs, iespējams, vēlējies piespiest pilsētas būvvaldi pieņemt ekspluatācijā augstceltni Pārdaugavā.
Pēc Saskaņas valdes sēdes organizācijas Rīgas domes frakcijas vadītāja Anna Vladova stāstīja, ka situācija (kopš lēmuma par abu partiju sadarbības lietderības izskatīšanu) ir uzlabojusies. Jautājums par Saskaņai nepieņemamajiem plāniem atcelt brīvpusdienas Rīgas mācību iestādēs esot atrisināts, ievērotas arī citas Saskaņas vēlmes. A. Vladova skaidro, ka tieši O. Burova publiski paustais par brīvpusdienu atcelšanu satracinājis Saskaņas frakciju.
Galvaspilsētas domes Saskaņas frakcijas vadītāja skaidro, ka līdz nākamajai valdes sēdei frakcija sekos līdzi GKR darbībai un tad ziņos par saviem secinājumiem un sadarbības izvērtējumu valdei, kas tad pieņems galīgo lēmumu.
Taču kādreizējās Rīgas varas partijas uzmanības centrā nonākusi cita problēma, kas, iespējams, sniegs iespēju skaļi kritizēt GKR pārstāvošo pilsētas mēru un partiju kopumā.
Proti, Rīgas pilsētas būvvaldes vadība pārmet domes priekšsēdētājam spiediena izdarīšanu uz būvvaldes darbiniekiem, lai tie pieņemtu ekspluatācijā Pārdaugavā uzslietos Z-torņus. «Nav pieņemams, ka politiskā vara iejaucas šādi,» solot šodienas domes atbildīgās komitejas ārkārtas sēdē visu noskaidrot un reaģēt atbilstoši situācijai, saka A. Vladova.
Apsūdzības O. Burovam par nepieņemamu un rīdzinieku dzīvību apdraudošu izvirzījis būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Viņš domes deputātiem nosūtījis vēstuli, kurā informē, ka novembra sākumā pie O. Burova notikusi sanāksme par Raņķa dambī 30 un Daugavgrīvas ielā 9 esošā daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers objektu.
Tajā pašā dienā arī būvvaldē notikusi sapulce ar mērķi saprast objekta nozīmīgumu gan no infrastruktūras aspekta, gan respektējot Rīgas iedzīvotājus un administratīvo teritoriju kopumā, un sanāksmē tikuši apspriesti arī inženierkomunikāciju turētāju sagatavotie atzinumi par celtnes gatavību ekspluatācijai.
Neraugoties uz to, ka būvvalde vērsusi priekšsēdētāja uzmanību uz vairākiem pārkāpumiem un nepilnībām, O. Burovs esot izdarījis spiedienu uz būvvaldes darbiniekiem ar mērķi tomēr veicināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā.
Pēc būvvaldes vadītāja paustā, sanāksmē būvvaldes darbiniekiem radīta «emocionāli uzbrūkoša atmosfēra ar paceltu toni no priekšsēdētāja puses», pārmetot arī pārspīlētu birokrātiju iestādē.
Taču I. Vircavs norāda, ka pārkāpumi ir pietiekami būtiski, lai ar ēkas pieņemšanu ekspluatācijā nesteigtos. Piemēram, būvēm tikai izlases kārtībā pārbaudīta un netika konstatēta izpilddokumentācija, tajā skaitā normatīvajos aktos noteiktās būvizstrādājumu pavadošās dokumentācijas esamība, kā rezultātā netika vērtēta to atbilstība būvniecības laikā spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām.
«Līdz ar to nav pārliecības par ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izbūves kvalitāti vietās, kur uz ekspertīzes veikšanas brīdi bija izveidota apdare, un vai šajās vietās vispār ir atrodama un identificējama ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izpilddokumentācija,» pauž būvvalde. Turklāt objekta būvniecības laikā vairākas reizes mainīts būvuzņēmējs, kā rezultātā ir nepilna būvniecības dokumentācija - daļa dokumentu ir pazaudēti, līdz ar ko nav pārliecības par ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izbūves kvalitāti.
