Ja šīs Saeimas sasaukuma laikā netiks pieņemts jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums, Latvijai draud nopietnas finansiālas sankcijas - līdz pat 320 000 eiro (224 897 latu) soda nauda par direktīvu neieviešanu, kā arī kavējuma nauda no 384 eiro (270 latiem) līdz 23 040 eiro (16 193 latiem) par katru kavējuma dienu.
Kā aģentūru LETA informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā, vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir nosūtījis vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar aicinājumu steidzami izskatīt jauno Atkritumu apsaimniekošanas likumu.
Vēstulē vides ministrs vērš deputātu uzmanību uz to, ka pārkāpums būs novērsts tikai tad, ja būs ne tikai pieņemts un stājies spēkā minētais likums, bet arī būs izstrādāti, pieņemti un stājušies spēkā visi nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi.
Šajā vēstulē Vējonis informē deputātus, ka Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par nepareizu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem prasību transponēšanu valsts normatīvajos aktos. EK konstatētos pārkāpumus Latvija var novērst, pieņemot likumprojektu "Atkritumu apsaimniekošanas likums", kurā jau pašreiz ir iekļautas tiesību normas, kas nodrošina pareizu direktīvas ieviešanu.
Latvijai līdz šī gada 27.augustam ir jāinformē EK par laika grafiku konstatēto nepilnību novēršanai. Pašlaik Vides ministrija ir sagatavojusi nostājas projektu, kurā apņemas novērst konstatētos pārkāpumus līdz 2010.gada 1.oktobrim, pieņemot likumprojektu "Atkritumu apsaimniekošanas likums" un uz šī likuma pamata līdz 2010.gada 31.decembrim izdodot Ministru kabineta noteikumus par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrāciju.
Kā ziņots, Vides ministrijas sagatavoto jauno Atkritumu apsaimniekošanas likumu Saeimas komisijām izskatīšanai nodeva šī gada 10.jūnijā.
Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz ieviest vairākas jaunas definīcijas, noteikt jomas, kurām netiek piemērotas atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasības, un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietvert atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums noteiks kārtību, kādā tiek noteikti atkritumu apsaimniekošanas reģioni, it īpaši saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, noteiks prasības atkritumu rašanās novēršanas programmu mērķiem, saturam, izstrādes kārtībai, sabiedriskās apspriešanas norisei un pārskatīšanai, kā arī precizēs sadzīves un ražošanas atkritumu apsaimniekošanas norisi.
Likums definēs sadzīves un rūpnieciskie atkritumus. Nav paredzētas būtiskas izmaiņas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, bet tiek paredzēts, ka ražošanas atkritumu apsaimniekošanu organizē šo atkritumu radītājs vai valdītājs.
Likumā būs noteikta valsts un pašvaldību institūciju kompetence atkritumu apsaimniekošanā. Tā kā tika likvidēta Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra, jaunajā likumā tiks noteikts, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiks noteikta atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanas kārtība. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir jāiekļauj atkritumu rašanās novēršanas programma. Atkritumu rašanās novēršana ir pasākumu komplekss, kurus piemēro, kamēr viela, materiāls vai produkts nav uzskatāms par atkritumiem, un kuru piemērošanas rezultātā samazinās radītais atkritumu apjoms, tostarp produkta atkārtotas izmantošanas vai produkta ilgākas izmantošanas rezultātā samazinās radīto atkritumu negatīvā ietekme uz cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu, kā arī samazinās materiālos un produktos esošo kaitīgo vielu daudzums.
Likums paredzēs, ka tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas programmas saturu, tās sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību, kā arī atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvie vai kvantitatīvie indikatori.
Jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā būs noteikta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekotāji saņem atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas likumu, ir precizētas Valsts vides dienesta funkcijas atkritumu apsaimniekošanas kontrolē.
Likumā tiks noteikti atkritumu radītāju, valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju pienākumi.
Likumā noteiks, ka atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs, saņemot atļauju pirms atkritumu poligona darbības sākšanas, sniedz finanšu vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, tādējādi apliecinot attiecīgajā atļaujā noteikto prasību izpildes nodrošināšanu, arī prasības poligona slēgšanai un pēc poligona slēgšanas veicamajam vides monitoringam. Minētās prasības izpildei poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs sniedz attiecīgu finanšu garantiju vai apliecinājumu par nekustamu īpašumu, kuru attiecīgais poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs ir tiesīgs ieķīlāt vai atsavināt, tādējādi garantējot iepriekšminēto saistību izpildi.
Kā ziņots, atkritumu apsaimniekotāji iebilda pret pārejas noteikumiem, kas paredz, ka pašvaldībām pirms termiņa jālauž ar atkritumu apsaimniekotājiem noslēgtie līgumi, uzsverot, ka valstij tas var draudēt ar 50 miljonu latu tiesvedību, aprīļa beigās rakstīja laikraksts "Dienas Bizness".
Valdības akceptētajā likumā pie pārejas noteikumiem noteikts: ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs ir noslēguši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams līgumā noteiktajā uzteikšanas termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.