"Par labu Latviju" premjera amatam oficiāli izvirza Šleseru; Šķēlem grib uzticēt finanses

Politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) par Ministru prezidenta amata kandidātu oficiāli izvirza Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru (LPP/LC), šodien PLL sanāksmē Latvijas Nacionālajā operā paziņoja politiskā spēka vadītājs Guntis Ulmanis.

Kopsapulcē piedalījās politiskās apvienības valde, deputātu kandidāti, apvienībā ietilpstošo partiju pašvaldību vadītāji, nodaļu vadītāji un koordinatori, kā arī jauniešu organizāciju pārstāvji.

Kā citi iespējamie PLL premjera amata kandidāti tika minēti Ulmanis, Tautas partijas līderis Andris Šķēle un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs.

Šķēli PLL nolēmusi piedāvāt kā savu finanšu ministra kandidātu.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Šlesers dzimis 1970.gada 22.janvārī Rīgā. Viņš ir precējies, sieva Inese Šlesere ("Mis Latvija 93"), pieņēmis sievas uzvārdu, pirms tam bijis Leščinskis. Šlesers ir trīs dēlu tēvs.

No 1977. līdz 1985.gadam viņš mācījies Rīgas 25.vidusskolā, 1989.gadā beidzis Rīgas industriālo politehnikumu, iegūstot stanču un presformu ražošanas specialitāti.

No 1990. līdz 1991.gadam Šlesers studējis mārketingu Norvēģijas Kristīgajā tautas augstskolā, savukārt 1999.gadā sācis studijas Latvijas Kristīgajā akadēmijā.

Karjeru Šlesers sācis, tirgojoties ar no Polijas ievestām precēm un valūtu, bet 1992.gadā kļuvis par Latvijas-Norvēģijas kopuzņēmuma "Latvijas Informācijas un tirdzniecības centrs" prezidentu, amata pienākumus pildot līdz 1996.gadam.

No 1993. līdz 1996.gadam viņš bijis arī SIA "Skandi" prezidents, savukārt 1994.gadā izveidojis pirmo kopuzņēmumu ar Frenku Varneru - "Dressmann-Baltija" - un līdz 1998.gadam bijis arī SIA "Varner Baltija" ģenerāldirektors, kur viņam piederējuši arī 20% akciju.

No 1996.līdz 1998.gadam Šlesers bijis AS "Universālveikals Centrs" valdes priekšsēdētājs, no 1996. līdz 1997.gadam - SIA "Rimi Baltija" ģenerāldirektors, no 1996. līdz 1998.gadam - SIA "Varner Hakon Invest" ģenerāldirektors.

1998.gadā Šlesers tika ievēlēts 7.Saeimā kā "Jaunās partijas" deputāts, kur bijis Ārlietu komisijas un Mandātu un iesniegumu komisijas loceklis.

7.Saeimas laikā Šlesers no 1998.gada novembra līdz 1999.gada maijam, kad Ministru prezidents Vilis Krištopans pieprasīja viņa demisiju, pildīja ekonomikas ministra amatu.

2002.gadā Šlesers ievēlēts 8.Saeimā no Latvijas Pirmās partijas saraksta. Einara Repšes (JL) valdībā viņš bijis Ministru prezidenta biedrs, līdz 2004.gada janvārī Repše viņu atbrīvoja no amata. Divus mēnešus vēlāk Saeima apstiprināja Šleseru par Ministru prezidenta biedru un satiksmes ministra amata pienākumu izpildītāju Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā.

No 2004.gada decembra līdz 2006.gada martam Šlesers bijis satiksmes ministrs Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā. Kalvītis pieprasīja Šlesera atkāpšanos no amata saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietas izmeklēšanu.

Pēc 8.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanas Šlesers ievēlēts par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju.

2006.gada oktobrī Šlesers ievēlēts par 9.Saeimas deputātu un mēnesi vēlāk apstiprināts par satiksmes ministru jaunajā Kalvīša vadītajā valdībā.

Augustā Šlesers ievēlēts par Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienotās partijas līdzpriekšsēdētāju.

2007.gada decembrī viņš apstiprināts par satiksmes ministru Ivara Godmaņa valdībā, 2009.gada martā Saeima atjaunoja viņa Saeimas deputāta mandātu, līdz ar to deputāta mandātu zaudēja Dainis Turlais.

2009.gadā no LPP/LC saraksta Šlesers tika ievēlēts Rīgas domē, virzīts par Rīgas vicemēru, ievēlēts par Rīgas domes vicemēru, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieku.

Svarīgākais