Partijas sola arī nerealizējamas lietas

Ja partijas un apvienības, kas ir socioloģisko aptauju līderes, apzinoties iespējamību iekļūt Saeimā, koncentrējas nevis uz partijas, bet gan premjera amata kandidātu popularizēšanu, tad politiskajiem spēkiem ar zemāku reitingu, cīnoties par vēlētāju uzmanības piesaistīšanu, nākas startēt ar daudz radikālākiem solījumiem.

Viens no politiskajiem spēkiem, kuram socioloģisko aptauju prognozes paģēr pieticīgu startu vēlēšanās, ir partiju apvienība Par labu Latviju (PLL). Neraugoties uz milzīgo politisko pieredzi, šo apvienību veidojošajiem spēkiem Tautas partijai un LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanas var izrādīties izšķirošs brīdis cīņā par palikšanu lielajā politikā.

Konkrētība ir izzudusi

Balansējot tikai nedaudz virs liktenīgās 5% barjeras un apzinoties šīs situācijas nopietnību, PLL savu priekšvēlēšanu kampaņu būvē pēc stingras kalkulācijas, nepieņemot nevienu nejaušu lēmumu. Tā, piemēram, lai gan oficiāli PLL premjera amata kandidātu nosauks tikai rīt, jau tagad neoficiāli tiek minēts, ka šis pienākums tikšot uzticēts LPP/LC līderim, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Šleseram. Ne velti jau vairākus mēnešus PLL reklāmas kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks visu darbību centrē tieši ap A. Šlesera asi, līdzīgi kā tas bija arī pašvaldību vēlēšanās. Tāpat, meklējot katru iespēju vairot savu atbalstītāju skaitu, PLL pēdējo mēnešu laikā ir parakstījusi saprašanās memorandus ar visdažādākajām organizācijām – pensionāriem, audžuģimenēm, preses izdevējiem u.c.

Tikmēr PLL vēlēšanu programma ir pārsteidzoši lakoniska un vispārīga. No precīziem solījumiem tajā atrodama tikai apvienības gatavība nodrošināt bezmaksas izglītību līdz augstskolai, kā arī bezmaksas veselības aprūpi bērniem un pensionāriem. Apvienības izveides brīdī abi tās līderi – Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – solīja daudz konkrētākus "labumus". Piemēram, to, ka katram jaunietim 18 gadu vecumā valsts varētu izmaksāt 1000 latu. Tika arī pavisam konkrēti postulēts, ka nākamo četru gadu laikā būtu pilnībā jāizskauž bērnudārzu rindas, bet katrai jaunajai ģimenei nepieciešami atvieglojumi pirmā mājokļa iegādei.

Nacionālie spēki ieņem savu nišu

Vēl bēdīgākā stāvoklī pašlaik atrodas ar lielu politisko pieredzi apveltītā partiju apvienība PCTVL. Tās iekļūšana parlamentā ir zem lielas jautājuma zīmes, jo ievērojamu daļu no PCTVL vēlētājiem savaldzinājis Saskaņas centrs. Tieši tādēļ, apzinoties sava tiešākā konkurenta mērenību, PCTVL šogad lielāku akcentu liek uz radikāliem nacionālajiem jautājumiem, solot ieviest, piemēram, Latvijas pilsonību bez eksāmeniem, tāpat arī visiem pieejamas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un iespējas krievvalodīgajiem strādāt valsts pārvaldē, neprotot valsts valodu. Tāpat PCTVL nāk klajā ar radikālu solījumu piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu pilsētās un novados, kur krievvalodīgo iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20%.

Tikmēr ierakumu pretējā pusē esošie tēvzemieši, kuru reitings pēc apvienošanās ar radikālāko Visu Latvijai ir manāmi uzlabojies, sola diametrāli pretējas lietas, t. i. latviskas vides uzturēšanu, valsts valodas prasību pastiprināšanu izglītības un valsts pārvaldes sistēmā, attālināšanos no Krievijas u. tml. Savukārt ekonomisko jautājumu blokā VL/TB/LNNK sola nodrošināt valsts galvojumu jaunām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, tāpat gatavi celt ar nodokli neapliekamo minimumu un paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

Sola nerealizējamo

Apzinoties to, ka iekļūt valdošajā koalīcijā, visticamāk, neizdosies, partijām ar zemāku reitingu priekšvēlēšanu laikā ir iespēja solīt daudz populistiskākas un a priori nerealizējamas lietas nekā tiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir reālas izredzes veidot nākamo pozīciju un kuriem savi solījumi būs reāli arī jāpilda.

Tā, piemēram, sociāldemokrātiskā apvienība Atbildība gatava ieviest regresīvu nodokļu sistēmu ģimenēm ar bērniem, par katru bērnu samazinot gan nekustamā īpašuma, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat šis politiskais spēks iestājas par nodokļu amnestiju, kredītbrīvdienām vienīgā mājokļa pircējiem un par pensijām, kas līdzvērtīgas minimālajai algai.

Par praktiski nerealizējamām iecerēm var saukt arī Pēdējās partijas ierosmi izvēlēties ministrus atklāta konkursa kārtībā; partijas Daugava – Latvijai priekšlikumu atcelt deputātu imunitāti un partijas Par prezidentālu republiku priekšlikumu samazināt Saeimas deputātu skaita uz pusi, t. i., līdz 50 vietām. Ražots Latvijā sola trīs gadu laikā radīt 200 000 jaunu darba vietu un obligāto veselības apdrošināšanu. Tikmēr organizācija ar skanīgu nosaukumu Tautas kontrole ir gatava spert visradikālākos soļus, samazinot iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 0%, bet parlamentāriešu skaitu – līdz 40.

Svarīgākais