Nākamā gada valsts budžets būšot kopdarbs, nevis savstarpējās sacensības rezultāts

Viņš skaidroja, ka tas nozīmē, ka partijas mēģinās izvairīties no nevajadzīgas dinamikas, kad kāds no valdību veidojošajiem spēkiem mēģina "dabūt" savu solījumu izpildi it kā uz citu partneru rēķina. Vaicāts, vai ar šo piebildi domā kādu konkrētu partiju, Zakatistovs atbildēja noliedzoši.

Politiķis arī akcentēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lomu budžeta veidošanā, norādot uz viņa gaidāmo lielāko iesaisti pēc atgriešanās no atvaļinājuma.

FM parlamentārais sekretārs norādīja, ka par nākamā gada budžetu tiek domāts drīzāk kā par izdevumu pārskatīšanas budžetu un šajā jautājumā atsevišķa sanāksme paredzēta 20.augustā. Ja tiks panākta vienošanās par korekcijām nodokļos, tās tiks īstenotas atbilstoši pieejai, kas ļautu dot labumu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam reizē ar iespējami zemāko fiskālo ietekmi uz budžetu, skaidroja Zakatistovs.

Attīstības komitejas vadītājs atkārtoti norādīja, ka koalīcijas pārstāvji ir lūguši FM līdz 12.augustam sagatavot informāciju par fiskālo ietekmi visu piecu koalīcijas partiju idejām, lai varētu labāk saprast iespējas nākamā gada budžetam.

Valdība 2020.gada budžetu ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) - plāno apspriest šā gada 27.augustā nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, aģentūra LETA noskaidroja Valsts kancelejā. Sēde plānota plkst.10 Ministru kabinetā un paredzēts, ka to vadīs LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns.

Kā ziņots, iepriekš vairāk no Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem izskanējis atbalsts priekšlikumam par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro no 2020.gada. No vairākiem koalīcijas politiķiem gan izskanējusi piesardzīga vai nosacīti skeptiska nostāja par iespējām tik plašas izmaiņas veikt jau nākamgad.