Partijas, vakar izlozējot deputātu kandidātu sarakstu kārtas numurus, beidzot noskaidroja, kura vēlēšanu zīme gulēs pašā augšā, bet kura atradīsies vēlētājiem izsniedzamā komplekta apakšā. Diez vai tas ietekmēs vēlētāju simpātijas, jo pēdējo mēnešu aptaujas liecina, ka popularitāti sabiedrībā nezaudē sešas partijas vai to apvienības. Tomēr vēlēšanu datuma izvēle liecina par grūti prognozējamu iznākumu, uzskata numeroloģe.
Jūlijā veiktā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka aizvadītajā mēnesī vispopulārākās bijušas sešas partijas vai to apvienības. Līderos joprojām turas Saskaņas centrs (SC), tam seko Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), apvienība Par labu Latviju (PLL) un PCTVL. Kopš maija partiju popularitāte nav būtiski mainījusies, atbalsts ZZS varētu būt nedaudz pieaudzis, secina SKDS pētnieki.
No visiem balsstiesīgajiem par SC balsotu 18,1%, par Vienotību – 13,3%, par ZZS – 12,1%, par VL-TB/LNNK – 4,4%, PLL – 3,8%, par PCTVL – 3,6%. Tikai 1,6% potenciālo vēlētāju būtu gatavi atbalstīt sociāldemokrātisko partiju apvienību Atbildība un 1,1% – Par prezidentālu republiku. Citas partijas būtu ieguvušas mazāk par 1% balsu katra, ja vēlēšanas notiktu jūlijā.
Politologi un sociologi, analizējot personālijas, partiju stratēģiju un taktiku, jau ilgāku laiku prognozē 10. Saeimas vēlēšanās ļoti labvēlīgu iznākumu SC, tomēr tiek pieļauts, ka Vienotība to varētu apsteigt. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, cik veiksmīgi ticis izvēlēts vēlēšanu datums – 2010. gada 2. oktobris jeb 2010.2.10. Numeroloģe Inguna Balgalve uzskata, ka šoreiz vēlēšanas atšķirsies no iepriekšējām. "Beidzot cilvēki sāks politiķus un partijas vērtēt pēc padarītajiem darbiem, nevis pēc debesmannu programmām. Tāpēc vēlēšanu rezultātu būs grūti prognozēt," viņa norāda. "2. oktobrī dienas enerģētika ir labvēlīga tautai, nevis politiķiem. Tautas atbalstu negūs tie politiķi un partijas, kuras prata citus kritizēt, bet pašas neko nedarīja. Šoreiz princips "es neko nedarīju, tāpēc neesmu vainīgs" ir līdzvērtīgs teicienam: "Mēs jau neko nedarījām, tauta pati sevi izputināja"." Te vietā atcerēties, ka līdzīgi rīkojusies Vienotība, kas no priekšvēlēšanu PR viedokļa ir izspēlējusi trumpi, aicinot iedzīvotājus piedalīties aptaujā par nākamo premjeru. Partija nevainīgi lūdz norādīt, kuram no diviem Ministru prezidenta kandidātiem – Vienotības Valdim Dombrovskim, kam piedēvē stabilitātes un augšupejas kursu, vai saskaņietim Jānim Urbanovičam, kurš aicinot izstāties no NATO un varot Latviju padarīt par Krievijas ķīlu – Valsts prezidentam pēc vēlēšanām būtu jāuztic valsts
vadīšana.
Joprojām daudz ir svārstīgo balsotāju – SKDS aptauja liecina, ka 40% balsstiesīgo nav spējuši jūlijā izvēlēties partiju, par kuru balsot, turklāt 18,5% apgalvoja, ka nepiedalītos vēlēšanās, bet 21,5% atzina, ka vēl nav izlēmuši. "Ja kāds grib kaut ko mainīt šajā sistēmā, kurā dzīvojam šobrīd, to var izdarīt, ejot uz vēlēšanām un nobalsojot par to partiju, kuras darbības rezultāti ir draudzīgi sabiedrībai un tās interesēm. Pat Svētajos rakstos ir minēts, ka Dievs ar velnu runā vienā mēlē, vienīgā atšķirība ir viņu darbības rezultāti," brīdina numeroloģe. Viņa izrēķinājusi, ka vēlēšanu dienā noteicošais būs vēlētāju novērtējums un spēja saskatīt zemtekstus un patiesos nolūkus, taču rezultāts būs atkarīgs no katra paša rīcības. Dienas uzdevums ir saliedēt sabiedrību, bet pārbaudījums – nodomu tīrība.
***
UZZIŅAI
PARTIJU SARAKSTU NUMURI:
1. PCTVL
2. Vienotība
3. Ražots Latvijā
4. Saskaņas centrs
5. Tautas kontrole
6. Zaļo un zemnieku savienība
7. Par prezidentālu republiku
8. Par labu Latviju
9. Atbildība
10. Daugava – Latvijai
11. Pēdējā partija
12. Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
13. Kristīgi demokrātiskā savienība
Sarakstu numuru secībā tiek grupētas vēlēšanu zīmes, kuras izsniedz vēlētājiem. 10. Saeimas vēlēšanu zīmju komplektā, ko saņems vēlētāji, pirmā būs PCTVL vēlēšanu zīme, bet pēdējā – Kristīgi demokrātiskās savienības vēlēšanu zīme.
***
PRECIZĒJUMS
Andrejs Ceplītis par Neatkarīgo: priekšvēlēšanu cīņa ir sākusies?
Rīta avīze Latvijai Neatkarīgā divos dažādos numuros publicējusi pilnīgi atšķirīgu informāciju par Saeimas deputātu kandidātu no Par labu Latvijai saraksta, šobrīd Ogres novada domes deputātu Andreju Ceplīti. 3. augusta numurā publicēts žurnālistes Antras Gabres raksts Saeimas kandidātiem tīk nauda zeķē, kurā cita starpā kā viens no lielākajiem naudas aizdevējiem tūlīt aiz Andra Šķēles un Andra Bērziņa minēts Andrejs Ceplītis, kurš kopumā aizdevumos esot izsniedzis 4 055 794 latus. Summa acīmredzot iegūta, saskaitot publiski pieejamajā amatpersonas deklarācijā uzrādītos datus.
Taču jau trīs dienas vēlāk Neatkarīgās 6. augusta numurā tā pati žurnāliste zīmē pilnīgi pretēju ainu. Publikācijā Deputātu kandidāti: parādos arī miljonāri viņa A. Ceplīti raksturo kā vislielāko parādnieku starp deputātu kandidātiem. "Pirmajā vietā ar 4 055 794 latu lielām parādsaistībām ir miljonārs Andrejs Ceplītis no Par labu Latviju," raksta žurnāliste. Kādā veidā deputāta aizdotā summa trīs dienu laikā pārtapusi par viņa parādiem, žurnāliste gan nepaskaidro.
Pats A. Ceplītis norāda, ka 6. augustā publicētās ziņas ir meli un, iespējams, saistītas ar priekšvēlēšanu cīņu. "Dati par manu finanšu stāvokli ir publiski pieejami amatpersonas deklarācijā," viņš uzsver, piebilstot, ka minēto summu ir izsniedzis aizdevumos, nevis aizņēmies.
Antras Gabres atbilde Andrejam Ceplītim
Godājamais Ceplīša kungs! Tiešām saskaņā ar Jūsu deputāta kandidāta deklarācijā minētajiem datiem 4 055 794 lati ir izsniegtie aizdevumi, kā telefonsarunā precizēja Jūsu sekretāre, citiem uzņēmumiem. Atvainojos par neprecizitāti publikācijā, minot šos vairāk nekā četrus miljonus latu kā Jūsu parādsaistības. Tādējādi Jūsu aizdomām par priekšvēlēšanu cīņu nav pamata.