"KPV LV" opozicionāriem būs savs prezidenta amata kandidāts; vārdu gan vēl neatklāj

© Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Cīņā par Valsts prezidenta amatu iesaistīsies arī partijas "KPV LV" "opozicionāru" kandidāts, kura vārds pagaidām netiek atklāts.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāte Linda Liepiņa (KPV LV), pieņemts lēmums virzīt vēl vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam - konkrēta persona jau ir izvēlēta, taču tās vārds pagaidām atklāts netiks.

Liepiņa patlaban tāpat neatklāj, kuri deputāti virzīs trešo augstā amata pretendentu - vai tie būs visi četri "KPV LV" opozicionāri. Gan kandidāta vārds, gan viņa virzītāji varētu būt zināmi vai nu rīt, vai pirmdien, sacīja Liepiņa.

Liepiņa skaidroja, ka, Valsts prezidenta amata pretendentu, netika vērtēti personas nopelni pagātnē - par prioritāti vērtēšanā izvērtēta skaidra nākotnes attīstības vīzija ar fokusu uz iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Minēto Liepiņa nav saklausījusi ne koalīcijas virzītajā Valsts prezidenta amata kandidātā Egilā Levitā, ne arī tiesībsargā Jurī Jansonā, par kura virzīšanu amatam lēmumu pieņēmusi Latvijas Zaļās partijas valde.

LETA jau ziņoja, ka, ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis. Atbalstu Levita kandidatūrai ir paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī "Jaunā Vienotība", kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No partijas "KPV LV" pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti - Kaimiņš, Ramona Petraviča, Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Paredzēts, ka Saeimas ārkārtas sēde Valsts prezidenta ievēlēšanai notiks 29.maijā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais