PLL paļaujas uz aprēķiniem

Apvienības Par labu Latviju! (PLL) 10. Saeimas vēlēšanu saraksti veidoti ar precīzu aprēķinu: tiek ņemta vērā katra vēlēšanu apgabala specifika, tiek meklēti tautas mīluļi mākslinieku un sportistu aprindās, kā arī upurēti grēkāži.

Pielāgojoties Rīgas elektorāta nacionālajai polaritātei, PLL Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta augšgalā likusi kandidātus, kuri varētu simpatizēt gan krievvalodīgajiem, gan latviešiem. Pirmajam numuram, t. i., Aināram Šleseram, seko vairāku krievu valodā iznākošu masu mediju izdevniecības Petits valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet dažas pozīcijas zemāk atrodama arī laikraksta Čas žurnāliste, Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Ksenija Zagorovska. Tāpat Rīgas saraksta priekšgalā startē Mihails Gavrilovs – vairāku Latvijā dzīvojošo krievu konsolidējošo organizāciju priekšsēdētājs. Tikmēr olimpietis, Atēnu medaļnieks vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko, kam Rīgas sarakstā ierādīts augstais astotais numurs, šķiet, varētu uzrunāt gan latviešus, gan krievus.

Negaidīti, taču līdztekus tādiem pieredzējušiem smagsvariem kā, piemēram, kādreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, galvaspilsētas saraksta pirmajās rindās atrodami arī ar politiku nesaistīti cilvēki, piemēram, režisore Gaļina Poliščuka, kas startē pat ar augstāku numuru nekā kādreizējais Rīgas mērs parlamentārietis Andris Bērziņš.

Kopumā vērtējot, jāatzīst, ka, ierindojot viņu ceturtajā pozīcijā, PLL nesen slēgtās Teātra observatorijas dibinātājai G. Poliščukai ir devusi milzīgu uzticības kredītu. Šāda stratēģija varētu šķist pat nedaudz dīvaina, ņemot vērā gan to, ka G. Poliščuka nekad nav darbojusies politikā, gan viņas visnotaļ vājās latviešu valodas zināšanas. Tiesa, kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Tautas partijas (TP) pārstāvis Arno Pjatkins, PLL lēmums ir visnotaļ pragmatisks. Pirmkārt, G. Poliščukai esot liela atpazīstamība rīdzinieku vidū, turklāt augsts novērtējums gan latviešu, gan krievvalodīgo vidē. Tāpat PLL atzinīgi novērtējot G. Poliščukas apņēmību un konstruktīvās idejas – tas apvienībai ļaujot cerēt, ka tuvākajos gados G. Poliščuka varētu izaugt par spēcīgu politiķi, kura "izcelsies uz mūsdienu viduvējību fona", piebilda A. Pjatkins. Savukārt, kas attiecas uz režisores vājajām valsts valodas zināšanām, A. Pjatkins uzsvēra: G. Poliščuka esot talantīgs cilvēks, tāpēc valodas zināšanu nostiprināšana būšot dažu mēnešu jautājums.

Smagsvari Vidzemē un Zemgalē

Vidzemes apgabala vēlētāju simpātijas PLL mēģinās iekarot ar tādām lokomotīvēm kā kādreizējais prezidents Guntis Ulmanis, pieredzējušie politiķi Kārlis Leiškalns un Karina Pētersone, TP 9. Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis un kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Bet Zemgalē lielās likmes tiek liktas uz saraksta pirmo numuru Andri Šķēli, kam seko bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, parlamentārietis Juris Dalbiņš un plašākai publikai maz zināmais Dainis Liepiņš, kas ir ar Aināru Šleseru saistīts nekustamā īpašuma nozares uzņēmējs. Savulaik viņš ir bijis A. Šlesera padomnieks un iecelts arī vairāku ar Satiksmes ministriju saistītu valsts uzņēmumu padomēs.

Tiesa, D. Liepiņš nav vienīgais miljonārs, kurš atrodams PLL sarakstos. Par visnotaļ turīgu cilvēku var nosaukt arī Aivaru Ločmeli, kas ir holdinga kompānijas Felix valdes priekšsēdētājs. A. Ločmelis ir deklarējis vairāk nekā 2,68 miljonus latu lielas parādsaistības, 836 tūkstošus latu aizdevumu, kā arī 921 tūkstoša eiro un 21,6 tūkstošus latu uzkrājumus. Tāpat arī Aleksejs Šeiņins, kura īpašumā ir zeme un māja Jūrmalā, zeme Rojas novadā, turklāt viņš nomā ezeru Auces novadā. PLL vēlēšanu sarakstā figurē arī tādi uzņēmēji kā Ivars Kalvišķis, tūroperatora Alida tūrs direktors Arno Ter-Saakovs, Liepājas metalurga valdes priekšsēdis Valērijs Terentjevs un Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Kandidē vecā gvarde un mākslinieki

Apzinoties simpātijas, ko vēlētāji tradicionāli izrāda ar politiku nesaistītiem kandidātiem, apvienības Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanu sarakstā atrodami gan mākslinieki un sportisti, gan sen piemirsti politiķi, kam šī būs iespēja atgriezties lielajā politikā.

Tā, piemēram, PLL Rīgas saraksta 9. pozīcijā ierindots kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kas šobrīd pieteikts kā Dārzkopības un biškopības biedrības daiļdārzu konkursa žūrijas priekšsēdētājs. Bet ar 13. numuru startēs Aivars Kreituss. Tikmēr kādreizējais TP zieds – Aigars Kalvītis, Atis Slakteris u. c. – šajās vēlēšanās nepiedalās, kas liecina par TP vēlmi pēc iespējas ātrāk atvadīties no tās politiķu paaudzes, ar kuru tiek asociēta Latvijas novešana krīzes situācijā. Iespējams, tieši tāpēc savulaik TP vadībā ieredzētie Vents Armands Krauklis, kā arī Dzintars Jaundžeikars šajās vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā startē tikai 29. un 30. pozīcijā.

Tradicionāli arī šajās vēlēšanās partiju sarakstos sastopami ar politiku uz jūs esoši cilvēki, kuru galvenā sūtība, visticamāk, ir ar savu tēlu iekarot vēlētāju simpātijas konkrētajam politiskajam spēkam. Tā PLL sarakstos atrodams mācītājs Rolands Bračs, kas pārstāv Jauno paaudzi, fotogrāfs Gunārs Binde, arī bijušais Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Kondratjuks, kura aiziešana no Jūrmalas nesen izraisīja plašu rezonansi. Tāpat arī Atēnu medaļnieks vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko, bobslejists Jānis Miņins, kas bijis arī Kuldīgas domes deputāts, kā arī populārais aktieris Mārtiņš Vilsons.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais