Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis šodien Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un Ārlietu padomes diskusijā par ES Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu, uzsvēris, ka jāpievērš papildus uzmanība dienesta sadarbībai ar NATO, informē Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa.
Ronis arī uzskata, ka, plānojot dienesta attīstību, jāparedz risinājums konsulāro funkciju pildīšanai krīzes situācijās. Ministrs aicinājis sekmēt visu dalībvalstu proporcionālu pārstāvību dienestā - ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanu dienesta izveidē.
Tāpat Ārlietu padomē notika diskusijas par aktuālo situāciju Sudānā, ņemot vērā gatavošanos referendumam par Dienvidsudānas atdalīšanos, kā arī Starptautiskās krimināltiesas izdoto aresta orderi Sudānas prezidentam Omāram Al-Baširam.
Ārlietu padomē tika pieņemts ES Padomes lēmums par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, kas atbalsta un papildina 9.jūnijā ANO Drošības padomē pieņemto sankciju rezolūciju. Ministri diskutēja par aktuālo situāciju Tuvo Austrumu miera procesā un Gazas joslā. Ārlietu ministri diskutēja arī par Rietumbalkāniem, ņemot vērā 22.jūlijā publiskoto ANO Starptautiskās tiesas viedokli lietā par Kosovas neatkarības pasludināšanas leģitimitāti.
Vispārējo lietu padomes gaitā tika prezentētas Beļģijas prezidentūras prioritātes, starp kurām būs ES 2020 stratēģijas praktiskā ieviešana, finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšana, klimata jautājumi, ES daudzgadu budžeta pārskatīšana, kā arī Stokholmas daudzgadu programmas tieslietu un iekšlietu jautājumos ieviešana.
Kā ziņo ministrija, Vispārējo lietu padomē ministri izvērtēja 17.jūnijā notikušās Eiropadomes rezultātus, turpmākos uzdevumus ES 2020 stratēģijas ieviešanā, tostarp panākta vienošanās par ekonomiskās pārvaldes sākotnējiem virzieniem un tālāko darbu pie finanšu pakalpojumu regulēšanas.
Ministri diskutējuši arī par gatavošanos 16.septembra Eiropadomei, kuras laikā plānots diskutēt par ES globālās lomas stiprināšanu, tostarp turpmākajām attiecībām ar ES globālajiem partneriem. Septembrī Eiropadomē paredzēts apspriest ES ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšanu.
Īstenojot Eiropadomes lēmumu par ES pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Īslandi, ES ārlietu ministri vienojās par sarunu gaitas dokumentu, ko paredzēts apstiprināt 27.jūlija Pievienošanās konferencē ar Īslandi.
Pirms ES Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes ārlietu ministra Roņa vadībā notika tradicionālā Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu (NB6) ministru sanāksme, kuras gaitā notika viedokļu apmaiņa par ES Ārlietu un Vispārējo lietu padomes dienaskārtības jautājumiem. Ministrs informēja kolēģus par neseno Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīti Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, kā arī par savu vizīti Uzbekistānā. Runājot par Centrālāziju, ministrs akcentēja reģiona valstu nozīmi starptautiskās sabiedrības centienu kontekstā Afganistānā.