Zemnieku Saeima: jāveic Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiska reforma

Nozares pārstāvji un eksperti atzīst, kā jāveic Eiropas Kopējās Lauksaimniecības Politikas stratēģiska reforma nevis tikai politikas pārskatīšana.

Eiropas aktualitāšu dienas kārtībā ir nopietnas diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, tādēļ š.g. 19. un 20.jūlijā Briselē notika iespaidīga konference, kura noslēdza aprīlī uzsākto publisko diskusiju par sabiedrības redzējumu attiecībā uz lauksaimniecības politiku nākotnē.

Eiropas Komisija to uztver kā nopietnu izaicinājumu, jo uzskata, ka esošā politika nespēj nodrošināt KLP augsto mērķu sasniegšanu, piemēram Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas viens no pamatmērķiem ir augsts dzīves līmenis lauksaimniekiem un dzīves kvalitātes līmeņa starp laukiem un pilsētām izlīdzināšana, tādēļ veikta nopietna eiropiešu aptauja un apkopoti ekspertu viedokļi par KLP nākotni.

Vienu no astoņām darba grupām - Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes loma Eiropas pārtikas ražošanas kapacitātes un konkurētspējas stiprināšanā vadīja Latvijas pārstāve - Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece. Šo nopietno uzdevumu Latvijas pārstāvei uzticēja tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāji bija vieni no aktīvākajiem sabiedriskajā aptaujā un Latvijas lauksaimnieku viedokļi bija konstruktīvi un vērtīgi.

Konferences laikā tika prezentēti sabiedriskās diskusijas "KLP pēc 2013.gada" rezultāti un diskusijās izskanējušie viedokļi un priekšlikumi, kuros kā galvenais arguments, kādēļ ir nepieciešama kopīga ES lauksaimniecības politika dominēja sabiedrības viedoklis - lai spētu nodrošināt patērētājus ar svaigu un drošu pārtiku, un nodrošinātu lauku apdzīvotību un nodarbinātību. Visu Eiropu pārsteidza salīdzinoši augstā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, kas tika pieminēta kā ievērības cienīga. Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja lepojas ar to:"Pavasarī, kad aicinājām sabiedrību aktīvi iesaistīties šajā aptaujā, bieži vien dzirdējām tādu kā izbrīnu - nu, ko Jūs plosaties, tam taču nav nekādas nozīmes, vai tiešām, Jūs ticat, ka kāds kaut izlasīs to ko uzrakstīsim... ir liels prieks, ka nepiepildījās skeptiķu pieņēmumi. Mūs sadzirdēja un pamanīja! Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka nevajag noniecināt savu varēšanu, ir vienkārši jābeidz čīkstēt un jādara, katram savs mazais darbiņš, tad agri, vai vēlu arī rezultāti neizpaliks!"

Zemnieku Saeima uzskata, ka dalība konferencē bija ļoti vērtīga un uzmanība tieši Latvijai ir būtisks panākums, taču vislielākais gandarījums ir par konstruktīvu un praktiski orientētu diskusiju. "Īpaši svarīgi ir, ka eksperti, ņemot vērā sabiedrības viedokli, uzsvēra, ka Eiropas Kopējā Lauksaimniecības politikā nepieciešama stratēģiska reforma nevis tikai politikas pārskatīšana un ka lauksaimniecībai ir milzīga loma Eiropas tautsaimniecības nākotnē - lai arī tās galvenā loma ir pārtikas nodrošinājums, taču tieši saimniekošana laukos ir lauku ekonomiskās un dzīves kvalitātes stabilitātes garants", par galvenajiem secinājumiem vēsta Maira Dzelzkalēja.

Svarīgākais