Šodien mani draugi un kolēģi ASV vēstniecībā Rīgā un Latvijas vēstniecībā Vašingtonā atlicinās brīvu brīdi, lai atcerētos būtisku un aizkustinošu gadskārtu, kas apliecina ilgstošās draudzīgās saites starp mūsu valstīm. Šajā datumā pirms 70 gadiem Latviju sagaidīja tumša un sarežģīta nākotne. Tikai divas dienas iepriekš PSRS kontrolētais parlaments Rīgā bez debatēm bija apstiprinājis Latvijas aneksiju PSRS. Amerikāņos tas radīja nopietnas bažas par Baltijas valstu likteni. ASV valsts sekretāra vietas izpildītājs Samners Velss nekavējoties izplatīja paziņojumu, kuru vēstures kontekstā saucam par Velsa deklarāciju. Tajā viņš nosodīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskās neatkarības un teritoriālās integritātes iznīcināšanu. Ar šo ātro un drošsirdīgo soli 1940. gada 23. jūlijā Amerikas Savienotās Valstis kļuva par pirmo valsti, kura oficiāli paziņoja, ka tā neatzīst Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Vēlāk Amerikai sekoja vairāk nekā 50 citas valstis, kuras līdzīgi kā ASV apstiprināja šo principiālo nostāju Latvijas brīvības atbalstam.
Laikā, kopš man tika piešķirts tas gods kļūt par ASV vēstnieci Latvijā, esmu bieži domājusi par šo būtisko brīdi mūsu valstu kopējā vēsturē. Uzskatu, ka šī deklarācija spilgti ataino Amerikas un Latvijas savstarpējo attiecību ilgtspēju. Esmu gandarīta par to, ka pat tumšākajos okupācijas brīžos Latvijai bija sava vēstniecība Amerikā, un mana valsts bija lepna oficiāli atzīt tās diplomātisko korpusu. Mani aizkustina tas, ka Latvijas karogs plīvoja ASV galvaspilsētā Vašingtonā pat tad, kad to nedrīkstēja izmantot Rīgā, Ventspilī vai Rēzeknē. Tāpat kā jebkurš amerikānis, visvairāk lepojos ar to, ka Latvija, pārvarējusi Velsa deklarācijā minētos draudus savai eksistencei kā tādus, šodien stāv līdzās Amerikas Savienotajām Valstīm kā stratēģiskais partneris, uzticams sabiedrotais un tuvs draugs.
Velsa deklarācijas autoriem bija pamats baidīties par to, kas notiks tālāk. Notikumi 1940. gadā Latviju izolēja no plašākas valstu saimes, ieslogot to aiz dzelzs priekškara. Latvijas diplomātiskās iestādes Vašingtonā un citviet sadarbojās ar latviešu trimdiniekiem, lai veiktu grūto darbu, kas saistījās ar nebrīvās valsts interešu un kultūras pārstāvēšanu ārzemēs. Savukārt šodien Latvija ir ieņēmusi savu pilntiesīgo vietu būtiskās starptautiskās institūcijās. Tā iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā 1991., bet NATO un Eiropas Savienībā – 2004. gadā. Tas nozīmē, ka Latvija ar visu pasauli var dalīties savās bagātīgajās un daudzveidīgajās tradīcijās, tajā skaitā ar Rīgu, kas 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Padomju laikā ceļošana bija ierobežota, savukārt mūsdienās Rīga ir starptautiskās aviosatiksmes centrs. Tas palīdz pilnveidot kontaktus starp cilvēkiem. Esmu personīgi gandarīta par to, ka gandrīz divus gadus Latvija ir piedalījusies ASV bezvīzu režīma programmā, jo tā ceļošanu uz ASV ir padarījusi daudz vienkāršāku.
Tuvojoties Latvijas okupācijai, Amerika vispirms un galvenokārt baidījās par Baltijas valstu drošību un turpmāko eksistenci. Velsa deklarācija stingri nosodīja "laupīšanas aktivitātes", kuras viena valsts veic pret otru, izmantojot spēka paņēmienus vai draudus. Ja atceramies Latvijas centienus izturēt okupāciju, kā arī lomu, kādu valsts brīvības aizstāvēšanā spēlēja ASV un citas NATO dalībvalstis, tad patlaban visi varam būt gandarīti par to, ka Latvija ir minētās alianses aktīva un augsti novērtēta dalībvalsts. Piedaloties NATO misijās, Latvija ir pierādījusi, ka tā ir ne tikai drošības saņēmēja, bet arī nodrošinātāja. Pamatojoties uz šo domu, mēs nesen uzsākām kopējo militāro mācību ciklu, kurās Amerikas Savienotās Valstis ir iesaistītas kopā ar Latviju un citām NATO dalībvalstīm. Šī procesa laikā gūtā pieredze uzlabos mūsu spēju gādāt par mūsu kopējo drošību un nodrošināt, ka nākotnes draudus mēs varēsim apkarot efektīvākā veidā.
Laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, ilgtspējīgā draudzība mūsu valstu starpā ir kļuvusi stiprāka un dziļāka. Velsa deklarācijas tapšanas laikā diez vai kāds būtu varējis to iedomāties. Latvijai un ASV priekšā joprojām stāv nopietni izaicinājumi, tajā skaitā klimata pārmaiņas, vardarbīgs ekstrēmisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās. Taču šobrīd mēs esam brīvas un neatkarīgas valstis, kuras cieši sadarbojas kopēju mērķu vārdā. Amerikai tas bija goda jautājums, atbalstīt Latviju tās ciešanu laikā. Mūsdienās tā ir privilēģija, stāvēt plecu pie pleca kā sabiedrotajiem, kuri piedalās spēcīgā starptautiskā sistēmā un sadarbojas kopēja nākotnes redzējuma vārdā.