Ilggadējais Ventspils mēr Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir atteicies kandidēt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās, - to politiķis šodien paziņoja preses konferencē.
Lembergs pastāstīja, ka līdz pēdējam brīdim nav varējis izšķirties, vai kandidēt Saeimas vēlēšanās un šo lēmumu viņš pieņēmis, braucot automašīnā uz preses konferenci.
"Es tomēr esmu nolēmis, ka es vēlēšanu sarakstā neiešu nevienā apgabalā - ne Rīgā, ne kur citur. Tas man ir grūts lēmums, jo socioloģiskās aptaujas rāda, ka atbalsts manas kandidēšanas gadījumā varētu būt gana liels, neskatoties uz visām desmit gadu garajām antilemberga kampaņām. Tomēr nav pārliecības par to, ka ZZS varētu iegūt absolūtu balsu vairākumu Saeimā, kas nodrošinātu četru gadu stabilu valdības vadīšanu un līdz ar to stabilu ilgtermiņa valsts attīstības politikas realizēšanu. Šis jautājums ir zem ļoti lielas jautājuma zīmes. Ja nav tāda rezultāta, tad skaidrs, ka man [būtu] jāpaliek strādāt parlamentā. Es domāju, mans darbs parlamentā būtu no valstiskā viedokļa mazāk saprātīgs, nekā paliekot strādāt Ventspilī," stāstīja Lembergs.
Ventspils mērs piebilda, ka viņš joprojām paliek ZZS izvirzītais premjera amata kandidāts.
Vaicāts, vai nebūtu vērts kandidēt Saeimas vēlēšanās, lai, ņemot vērā savu lielo popularitāti, palīdzētu ZZS iegūt lielāku pārstāvniecību Saeimā, Lembergs nenoliedza, ka tas būtu gan Ventspils pašvaldības, gan ZZS interesēs.
"Protams, tas droši vien palielinātu ZZS mandātu skaitu Saeimā, bet, no otras puses, - ja ZZS neuzvar, tad viņiem netiek piedāvāts premjera amats, un tādā gadījumā man personīgi jāpaliek Saeimā, kas, izvērtējot visus "par" un "pret", nebūtu sapratīgi. Protams, ilggadējs darbs pašvaldībā dod man iespēju labi orientēties lielākajā daļā no problēmām, kas ir jārisina parlamentā, tomēr es domāju, ka ir darbi, ko varu darīt labāk," sacīja Lembergs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņa lēmumu nekandidēt Saeimas vēlēšanās neietekmē fakts, ka viņa ievēlēšanas gadījumā Saeimai būtu jālemj par atļaujas došanu kriminālvajāšanas turpināšanai, Lembergs sacīja: "Ja es skatītos no kriminālprocesa viedokļa, tad, protams, man vajadzēja obligāti startēt un saņemt parlamentā atbalstu. Šādi tas jautājums būtu vismaz uz četriem gadiem atrisināts".
Savukārt uz žurnālistu piebildi, ka tikpat labi parlaments varētu arī piekrist kriminālvajāšanas turpināšanai, Ventspils mērs atbildēja: "Jā, bet es pieļauju, ka parlaments neizdotu mani kriminālvajāšanai. Esmu atzīts par nevainīgu, un tiesa ir atzinusi, ka apsūdzības ir celtas nepamatoti. Nosauciet man vienu fizisku personu pasaulē, kura četru gadu laikā ir vinnējusi Ģenerālprokuratūru trīs reizes? Tam, kas atradīs, es uzdāvināšu simtgadīgu konjaku," sacīja Lembergs.
Preses konferencē Lembergam tika uzdots jautājums, vai viņš tomēr nebūtu gribējis pacīkstēties ar partiju apvienības "Vienotība" Rīgas vēlēšanu apgabala līderi Ģirtu Valdi Kristovski. Uz to Ventspils mērs atbildēja, ka zināmā mērā tieši konkurences dēļ būtu gribējis kandidēt tieši Rīgas vēlēšanu apgabalā. "Diemžēl Rīgā nav [Andra] Šķēles (TP), Rīgā nav [Sarmītes] Ēlertes (PS), Rīgā nav [Valda] Dombrovska (JL). Man būtu bijis principiāli svarīgi dabūt vairāk balsu nekā, piemēram, Ēlertei," atklāja Lembergs.
Kopš vēlīniem padomju gadiem vairāk nekā 20 gadus Lembergs ir Ventspils pašvaldības vadītājs.
Politikas eksperti lēsa, ka Lemberga kandidēšana no Rīgas vēlēšanu apgabala varētu atņemt balsis apvienībai "Par labu Latviju" un tās līderim Aināram Šleseram un arī "Saskaņas centram" un tās līderim Jānim Urbanovičam, jo pēc dažādu socioloģisko aptauju datiem Lembergs par abiem minētajiem politiķiem ir populārāks gan latviešu, gan arī cittautiešu vidū.
Tāpat tika atzīmēts, ka būtiska būtu Lemberga kandidēšana tieši galvaspilsētā, nevis Kurzemē, jo līdz šim ZZS Rīgas vēlēšanu apgabalā bija vāji rezultāti, piemēram, viņi neieguva vietas Rīgas domē, tāpēc tai ir nepieciešams spēcīgs līderis.
Lembergs ir dzimis 1953.gada 26.septembrī Jēkabpilī, taču tagad dzīvo Ventspils novada Puzē. 1977.gadā Lembergs beidza Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti rūpniecības plānošanas nozarē.
Darba gaitas Lembergs sācis 1968.gadā, kad divus gadus bijis strādnieks Jēkabpils Starpkolhozu celtniecības organizācijā. 1974. un 1975.gadā Lembergs bijis laborants universitātē un divus gadus bijis Studentu celtnieku vienību štāba komandieris.
1977.gadā Lembergs nonāca Ventspilī, kur kļuva par ostas rūpnīcas inženieri-ekonomistu un bija arī Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils pilsētas komitejas propagandas instruktors, līdz 1979.gadā kļuva par Ventspils pilsētas Komjaunatnes komitejas 2.sekretāru un vēlāk arī partijas Ventspils rajona komitejas sekretāru rūpniecības jautājumos.
1988.gadā Lembergs kļuva par Ventspils Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju un sāka vadīt pilsētu. Visus neatkarības gadus viņš pārliecinoši ir ticis pārvēlēts šajā amatā. Paralēli 1990.gadā Lembergs tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu kā Latvijas Tautas frontes loceklis no Ventspils vēlēšanu apgabala.
1991.gadā Lembergs tika ievēlēts Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomē, ievēlēts par padomes priekšsēdētāju un ieņem pilsētas mēra amatu līdz pat šim laikam. Viņš ir ticis atkārtoti ievēlēts Ventspils domē un mēra amatā arī 1994., 1997., 2001., 2005. un 2009.gada pašvaldību vēlēšanās.
1994.gadā Lembergs izveidoja politisko organizāciju "Latvijai un Ventspilij" un tika ievēlētas par tās valdes priekšsēdētāju. Šī partija jau ilgstoši sadarbojas ar Zaļo un zemnieku savienību, tās biedri ir ievēlēti Saeimā un ir iesaistījušies vairāku valdību koalīcijās.
Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.
Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.
Lietā aptuveni 140 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.
Ja Lembergs kandidētu vēlēšanās un tiktu ievēlēts Saeimā, parlamentam būtu jālemj par viņa mandāta apstiprināšanu un pret viņu sākto kriminālprocesu nākotni. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Satversmi deputātam ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, tādēļ, lai varētu turpināt kriminālprocesu, kas ir sākts pret Ventspils mēru, Saeimai būtu jālemj par atļaujas došanu kriminālvajāšanas turpināšanai.
Saeimai ir tiesības apstiprināt mandātu arī bez atļaujas došanas turpināt kriminālvajāšanu, un tādā gadījumā pret Ventspils mēru iesāktās lietas būtu jāiesaldē uz laiku, kamēr viņš būtu Saeimas deputāts.