Valdība sestdien vienojusies atgriezties pie Saeimā noraidītās idejas par grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā. Ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), kurš pats nācis ar šādu iniciatīvu, uzdots līdz pirmdienai izstrādāt konkrētus priekšlikumus tā dēvētā mājokļa nodokļa ieviešanai.
Tautas partijas (TP) ministri, kuri iepriekš balsoja pret šāda nodokļa ieviešanu, neesot iebilduši pret diskusijas atjaunošanu, Neatkarīgajai teica kāds slēgtajā sēdē klāt bijušais. "Ja kāds virzīs priekšlikumu – debatēsim. Nostāja jautājumā nav mainīta," Neatkarīgajai īsziņā sestdien atbildēja TP līderis Mareks Segliņš. Iepriekš TP ir bijusi nekonsekventa jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām.
A. Kampara priekšlikumi paredzot lielo dzīvojamo platību aplikšanu ar nodokli. Premjera partija Jaunais laiks (JL) aizvadītajā nedēļā neformālās pusdienās saskaņojot viedokļus ar TP, bija ieskicējusi sociāli mazāk sāpīgu variantu, ka mājokļa nodoklis tiek ieviests pakāpeniski, 2010. gadā to attiecinot uz luksusa dzīvojamām platībām, bet nākamajos gados pakāpeniski uz visām, piemērojot tām zemu nodokļa likmi.
Fiskālais ieguvums no mājokļa nodokļa ieviešanas ir neskaidrs. Otrs arguments ir saistības, ko koalīcijas partijas, tostarp arī TP, uzņēmušās, parakstot vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – tajās minēta apņemšanās ieviest mājokļa nodokli. Kā iespējamais fiskālais ieguvums budžetā saukti dažādi skaitļi – no 18 miljoniem līdz vairāk nekā 40 miljoniem latu. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis valdībā apšaubīja lielu fiskālo ieguvumu, jo jau šobrīd redzams, ka pašvaldībām būs grūtības šo nodokli iekasēt no ekonomiskās krīzes skartajiem iedzīvotājiem. Lielu daļu no iekasētā pašvaldībām tik un tā nāktos atkal izdot, izmaksājot pabalstos, prognozēja A. Jaunsleinis.
Iesākumā TP protestēja pret JL plāniem attiecīgos likuma grozījumus iekļaut kopējā budžeta paketē, par ko balso kopumā turklāt steidzamības kārtā tikai divos lasījumos, un pieprasīja, lai mājokļa nodokļa ieviešana tiktu pamatīgi izdiskutēta parlamentā trīs lasījumos. Tomēr, kad Finanšu ministrija sagatavoja trīs iespējamos nodokļa ieviešanas variantus, TP ministri valdībā balsoja pret to virzīšanu uz Saeimu. Vēl iepriekš TP valde bija lēmusi, ka partija neatbalstīs šāda nodokļa ieviešanu, un šāds lēmums tika saistīts ar Andra Šķēles nostāju, ka nodokļu slogs krīzes laikā nav palielināms.
Nekonsekventa mājokļa nodokļa jautājumos bijusi arī premjera partija JL. Pirms vairākām nedēļām Valdis Dombrovskis (JL) saasināja attiecības koalīcijā, pēc kārtējās valdības partneru apspriedes vienpersoniski paziņojot, ka panākta vienošanās virzīt variantu, kurā ar nodokli tiek aplikta pilnīgi visa dzīvojamā platība neatkarīgi no platības un kadastrālās vērības, bet – piemērojot zemu nodokļa likmi. TP un TB/LNNK pēc tam paziņoja, ka šāda vienošanās nav panākta. Neoficiāli neapmierinātību par nesaskaņotas iniciatīvas publiskošanu pauda arī JL pārstāvji, jo arī viņiem V. Dombrovska priekšlikums bijis pārsteigums.