Repšes un Dombrovska domstarpības neatvieglos vienošanos ar SVF

Samazināt izdevumus par 275 miljoniem, nevis 500 miljoniem latu sestdien bija valdības politisks kompromiss. Tas, ka par šiem skaitļiem ir nevienprātība Valda Dombrovska un Einara Repšes (abi JL) starpā, neatvieglos Latvijas cerību piepildīšanos, ka tam piekritīs arī starptautiskie aizdevēji.

Kad valdība aiz slēgtām durvīm trīs stundas nespēja vienoties pat par budžeta atskaites punktu – samazināmo summu –, premjers bija izsludinājis pusdienas un palika diskutēt vienatnē ar finanšu ministru. Pēc tam vienošanās tika panākta ātri. Jau pēc valdības sēdes E. Repše nebija piekritis, ka oficiālo viedokli pauž tikai V. Dombrovskis, un pie preses iznāca abi.

Koalīcijas partijas un premjers cer, ka starptautiskie aizdevēji piekritīs izdevumu samazinājumam par 275 miljoniem, nevis 500 miljoniem latu, par ko sestdien vienojās valdība. V. Dombrovskis savas cerības balsta uz aprēķiniem, ka arī ar 275 miljonu samazināšanu Latvija panāks Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prasīto 8,5% budžeta deficītu. Tam, ka šāds budžeta konsolidācijas apjoms nodrošina 8,5% deficītu, piekritusi arī Finanšu ministrija (FM), teica V. Dombrovkis. Valdības kuluāros augstākā ierēdniecība sestdien neoficiāli neslēpa skepsi, ka SVF tam diez vai piekritīs. Tiek piesaukta jūnija pieredze, kad premjers līdz pēdējam cerēja ar fondu vienoties par mazāku samazinājumu, bet tas beidzās ar pensiju griešanu pēdējā brīdī.

Tagad samazinājums tikšot veikts, izvērtējot konkrēto nozaru funkciju nozīmību. Kāds valdības loceklis Neatkarīgajai neoficiāli minēja, ka 100% finansējums tiek saglabāts tikai veselības aprūpes sistēmai, par ko valdība 15. septembrī vienojās Valsts prezidenta sasauktajā ārkārtas sēdē. No samazinājuma veselības jomā nebūs pasargāti administratīvie izdevumi, preses brīfingā pēc valdības sēdes norādīja premjers. Gandrīz nemaz samazinājums vairs neskars arī izglītību, kur nemazināmajos izdevumos ir ietverts pedagogu atalgojums, sociālā aizsardzība un sabiedrības drošība, kam esot garantēti 95% no esošā finansējuma. Proporcionāli lielākais samazinājums skaršot kultūras, vides un aizsardzības jomu.

Starpību, kas veidojas starp 500 miljoniem un 275 miljoniem latu, valdība plāno kompensēt ar 49 miljonu latu papildu ieņēmumiem, paplašinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi. Pārējo starpību jeb aptuveni 175 miljonus latu veido tā dēvētais starojums, kā tiek dēvēts pozitīvais fiskālais efekts, kas 2010. gada budžetā rodas no jūnijā jau īstenotajiem budžeta izdevumu samazinājumiem. Tas starojuma efekts, ko atzīstot finanšu ministrs, esot krietni mazāks – aptuveni 76 miljoni latu, teica avoti valdībā. Ka SVF šobrīd neatzīst tādu starojuma efektu, sestdien atzina arī premjers. "Var, protams, diskutēt, vai tie ir 500 ar vai bez iepriekš pieņemto lēmumu ietekmes. Jāatzīst, ka valūtas fonds tiešām pieturas pie viedokļa, ka tas ir 500 miljoni, bez iepriekšējo gadu ietekmes," FM un valdības viedokļa nesakritību skaidrojot ar atšķirīgu interpretāciju par vienošanās tekstiem ar SVF un EK, teica V. Dombrovskis.

Tas, ka finanšu ministrs E. Repše (JL) publiski paziņoja: Finanšu ministrija (FM) uzstāj uz atšķirīgu viedokli par nepieciešamību izdevumus samazināt par 500 miljoniem latu, neatvieglos Latvijas valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem. "Tas, protams, neatvieglo sarunas nekādā veidā," atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, sestdien atzina arī pats E. Repše. Jautāts, kurš no abiem viedokļiem tiks uzturēts kā valdības oficiālais sarunās ar aizdevējiem, premjers uzsvēra, ka, "protams, šajā gadījumā saistošs ir valdības viedoklis", un tam piekrita arī finanšu ministrs, sakot, ka "valdības viedoklis ir valdības viedoklis, un tieši tā mēs to arī prezentēsim [sarunās ar SVF]". E. Repše sestdien valdības sēdē uzstājis, ka FM īpašais viedoklis ierakstīts sēdes protokolā. "FM uzskata, ka valdībā pieņemtais samazinājums ir nepietiekams un mūsu ekonomiskā situācija, mūsu attīstības intereses un arī mūsu starptautiskās saistības prasīja krietni vien nopietnāku izdevumu daļas samazinājumu, proti – 451 miljona latu apmērā. Mēs, protams, pildīsim valdības lēmumu, bet FM palika pie sava īpašā viedokļa," paziņoja E. Repše. Viņš neizslēdzot, ka "tādā vai citādā kārtā mums pie daudz nopietnākiem samazinājumiem vēl vajadzēs atgriezties".

Sestdien atsevišķi koalīcijas partiju pārstāvji neoficiāli norādīja, ka tieši finanšu ministra pozīcija viņiem šķiet "reālistiskāka", un piesauca premjera nespēju līdz pēdējam izšķirties par sāpīgiem lēmumiem, no kuriem neizdosies izvairīties. Tikmēr citi avoti pēc sēdes beigām Neatkarīgajai uzsvēra, ka E. Repše ar savu pārliecību palicis vientuļš un neviens ministrs viņu nav atbalstījis. No atsevišķu ministru izteikumiem bija noprotams, ka visi ir zināmā mērā atviegloti un panāktais kompromisa skaitlis viņus apmierina, jo vismaz šobrīd izdevies izvairīties no vēl lielāka izdevumu samazinājuma, kas vismaz šobrīd ļauj koalīcijai nenonākt strupceļā un virzīties tālāk ar budžeta izstrādi. "Visi saprot, ka tos 500 miljonus vienkārši nav kur nogriezt," nevēloties, ka uz viņu atsaucas, teica kāds ministrs.