ST lūdz vērtēt normu, kas liedz pilsoņiem bez partejiskās piederības kandidēt Saeimas vēlēšanās

"Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa" šonedēļ vērsusies ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (ST), lūdzot vērtēt Saeimas vēlēšanu likuma normu, kas vienīgi partijām ļauj iesniegt kandidātu sarakstus, liedzot bezpartejiskajiem pilsoņiem izvirzīt kandidātus, iesniegt kandidātu sarakstus un balotēties vēlēšanām.

Sūdzību ST parakstījis "Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļas" vadītājs Aivars Lazda.

Lazda aģentūru LETA informēja, ka sūdzībā lūgts izvērtēt Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta normas atbilstību Satversmes 1., 2. un 9.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un noteic, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Pēc Lazdas domām, šāda pilsoņu diskriminācija ir pretrunā ar minētajiem Satversmes pantiem, jo Saeimas vēlēšanu likums pašreizējā redakcijā nodrošina tikai partijas kandidātu sarakstu iesniegšanu un balsošanu tikai par tiem.

Viņš uzsver, ka šāds likums "atņem pilsoņiem vēlēšanu tiesības, rada partokrātiju, kas būtībā republiku padara par partiju diktatūras valsti un izslēdz demokrātiju, atņem bezpartejiskajiem vēlētājiem cilvēka pamattiesības brīvi izmantot vēlēšanu tiesības un piedalīties savas valsts pārvaldē".

"Demokrātijas tīša demontāža uz partokrātiju ir sabiedrībā ļoti aktuāla problēma ar vispārsvarīgu sabiedrisku nozīmi, jo 15-20 gados Latvijā pierādījies, ka tieši partokrātija novedusi Latvijas tautu Eiropas nabadzīgāko valstu skaitā," uzskata Lazda.

ST priekšsēdētāja Līna Kovalevska aģentūrai LETA solīja noskaidrot, vai Lazdas sūdzība tiesā ir saņemta.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.