Saeimas koalīcija un opozīcija pauž atbalstu jaunajai Maksātnespējas likuma redakcijai.
Partiju apvienības "Vienotība" pārstāvis, partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA atzina, ka partijām beidzot ir izdevies vienoties un sagatavotais likums ir labs kompromiss.
Savukārt deputāts Vents Armands Krauklis (TP) uzsvēra, ka esot svarīgi sabiedrībai dot signālu, ka cilvēkam ir iespējams atbrīvoties no pagātnes nastas samērā īsā laikā, ja cilvēks pats to vēlas. Krauklis arī norādīja, ka likuma redakcija ir pretimnākoša tām personām, kuru kredītsaistības ir līdz 10 000 latu, un tādi esot 95% kredītņēmēju.
"Ja cilvēks grib godprātīgi atrisināt savas kredītsaistības, tad to ir iespēja panākt un no parādu nastas atbrīvoties," sacīja Krauklis.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojusies par parādnieku maksātnespēju, otrreiz caurlūkojot Maksātnespējas likumu.
Maksātnespējas likuma 155.pantā tiks noteikts, ka gadījumā, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas), fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt atlikušo saistību apmēru, divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas.
Triju gadu termiņš atlikušo parādsaistību nokārtošanai tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Triju gadu un sešu mēnešu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai spēs novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem.
Tiks noteikts: ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasību segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Kā LETA jau ziņoja, Valsts prezidents Valdis Zatlers minēto likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā to, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu kopumā.
Kā norāda Valsts prezidents, treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir parādnieki - fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.
Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, norāda Zatlers. Tādēļ Valsts prezidents lūdz Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.
Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji - nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi sākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.