Samazināt izdevumus par 275 nevis 500 miljoniem latu sestdien bija valdības politisks kompromiss. Tas, ka par šiem skaitļiem ir nevienprātība Valda Dombrovska un Einara Repšes starpā, neatvieglos Latvijas cerību piepildīšanos, ka tam piekritīs arī starptautiskie aizdevēji.
Koalīcijas partijas un premjers cer, ka starptautiskie aizdevēji piekritīs izdevumu samazinājumam par 275, nevis 500 miljoniem latu, par ko sestdien vienojās valdība. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) savas cerības balsta aprēķinos, ka arī ar 275 miljonu samazināšanu Latvija panāks Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda prasīto 8,5% budžeta deficītu. Samazinājums tikšot veikts, izvērtējot konkrēto nozaru funkciju nozīmību. Starpību, kas veidojas starp 500 un 275 miljoniem latu, valdība plāno kompensēt ar 49 miljonu latu papildu ieņēmumiem, paplašinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, kā arī atjaunojot debati par mājokļa nodokļa ieviešanu. Pārējo starpību veido tā dēvētais starojums, jeb pozitīvais fiskālais efekts, kas 2010. gada budžetā rodas no jūnijā jau īstenotajiem budžeta izdevumu samazinājumiem. Tas starojuma efekts, ko atzīstot finanšu ministrs, esot krietni mazāks – aptuveni 76 miljoni latu.
Neticība, ka SVF piekritīs starojumam
Premjers, kuram ceturtdien Briselē bija sarunas ar viena no aizdevējiem – Eiropas Komisijas – amatpersonām, tā arī neatbildēja, vai panākta vienošanās, ka EK piekrīt tik lielam starojuma efektam. Valdības kuluāros pārsvarā no ierēdņiem bija dzirdama skepse par to, ka šādam starojumam izdosies panākt otra aizdevēja – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) – akceptu.
Tas, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) publiski paziņoja: Finanšu ministrija (FM) uzstāj uz atšķirīgu viedokli par nepieciešamību izdevumus samazināt par 500 miljoniem latu, neatvieglos Latvijas valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem. To, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu atzina arī E. Repše. Jautāts, kurš no abiem viedokļiem tiks uzturēts kā valdības oficiālais sarunās ar aizdevējiem, premjers uzsvēra, ka valdības šodien pieņemtais, tam piekrita arī finanšu ministrs. Vienlaikus E. Repše sestdien valdības sēdē uzstājis, ka FM īpašais viedoklis ierakstīts sēdes protokolā. Kārtējā SVF tehniskā misija ierodas Rīgā septembra beigās, bet oktobra sākumā – tā saucamā pārskata misija, kurā ir augstāka ranga amatpersonas ar plašāku mandātu vienošanās panākšanai.
Neredz, kur griezt 500 miljonus
Sestdien atsevišķi koalīcijas partiju pārstāvji neoficiāli norādīja, ka tieši finanšu ministra pozīcija viņiem šķiet „reālistiskāka” un piesauca premjera nespēju līdz pēdējam izšķirties par sāpīgiem lēmumiem, no kuriem neizdosies izvairīties. Tikmēr citi avoti pēc sēdes beigām Neatkarīgajai uzsvēra, ka E. Repše ar savu pārliecību palicis vientuļš un neviens ministrs viņu nav atbalstījis. No atsevišķu ministru izteikumiem bija noprotams, ka visi ir zināmā mērā atviegloti un panāktais kompromisa skaitlis viņus apmierina, jo vismaz šobrīd izdevies izvairīties no vēl lielāka izdevumu samazinājuma, kas vismaz šobrīd ļauj koalīcijai nenonākt strupceļā un virzīties tālāk ar budžeta izstrādi. „Visi saprot, ka tos 500 miljonus vienkārši nav kur nogriezt,” nevēloties, ka uz viņu atsaucas, teica kāds ministrs.
Repšem ar Dombrovski nesaskaņas
Amatpersonas, kas sēdes pārtraukumā piekrita neoficiāli komentēt aiz durvīm notiekošo, stāstīja, ka galvenās pretrunas, kas pirmās trīs stundas neļāva nonākt pie vienošanās, bija starp premjeru un finanšu ministru par samazināmās summas lielumu. V. Dombrovskis aizstāvējis ciparu, par ko vēlāk vienojās valdība, E. Repše – to, ka jāgriež 500 miljoni. Tika piesaukta aprīļa pieredze, kad jūnija naktī tikai Valsts prezidenta iejaukšanās premjeru iedrošināja pieņemt tobrīd neizbēgamu lēmumu. Arī toreiz bija runa par 500 miljonu lielu budžeta izdevumu samazinājumu.
E. Repše uz Neatkarīgās jautājumu, kā valdība spēs paveikt darbu pie smagā 2010. gada budžeta izstrādes, ja ir viedokļu nesakritība starp finanšu ministru un premjeru, uzsvēra, ka viņam neesot personisku domstarpību ar V. Dombrovski – atšķirīga pozīcija esot FM.
TP piekrīt diskutēt par mājokļa nodokli
Valdība vienojusies atgriezties pie Saeimā noraidītās idejas par grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā. Ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), kurš pats nācis ar šādu iniciatīvu, uzdots līdz pirmdienai izstrādāt konkrētus priekšlikumus tā dēvētā mājokļa nodokļa ieviešanai, kas paredzot lielo dzīvojamo platību aplikšanu. Neatkarīgajai tika teikts, ka TP ministri, kuri iepriekš balsoja pret šāda nodokļa ieviešanu, neesot iebilduši pret diskusijas atjaunošanu. „Ja kāds virzīs priekšlikumu – debatēsim. Nostāja jautājumā nav mainīta,” Neatkarīgajai īsziņā atbildēja TP līderis Mareks Segliņš.
Neskars veselību, griezīs aizsardzībai, kultūrai, videi
Tāpat valdība konceptuāli vienojusies par saudzējamajām nozarēm, kurām budžeta finansējums saglabājams vai nu 100% esošajā apmērā, vai samazināms proporcionāli mazāk, nekā citām nozarēm, informēja V. Dombrovskis. Kāds valdības loceklis Neatkarīgajai neoficiāli minēja, ka 100% finansējums tek saglabāts tikai veselības aprūpes sistēmai, par ko valdība 15. septembrī vienojās Valsts prezidenta sasauktajā ārkārtas sēdē. Gandrīz nemaz samazinājums vairs neskars arī izglītību, sociālo aizsardzību un sabiedrības drošību, kam esot garantēti 95% no esošā finansējuma. Proporcionāli lielākais samazinājums skaršot kultūras, vides un aizsardzības jomu.