Vēstnieks: jaunā valdība var atgriezties pie Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas atjaunošanas

Līdz ar jaunās valdības izveidi jautājums par Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darbības atjaunošanu atkal varētu tikt aktualizēts, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Viņš skaidroja, ka šobrīd process pie komisijas atjaunošanas ir apstājies, taču, iespējams, kad tiks izveidota jaunā valdība, pie šīs tēmas atkal būs iespējams atgriezieties un raudzīties arī uz komisijas finansēšanas jautājumiem.

"Jaunā valdībā šis jautājums atkal varētu parādīties dienaskārtībā, jo šajā valdībā vienots viedoklis par finansēšanas aspektiem netika gūts, un, ja nav finansējums, tad strādāt ir neiespējami," norādīja Riekstiņš.

Vēstnieks uzsvēra, ka atsevišķos elementos piekļuve arhīviem ir, bet ir vēlme, lai tā būtu lielāka. Komisijas darbības neatjaunošana daļēji esot traucējusi arī jautājumam par piekļuvi Krievijas arhīviem Latvijas-Krievijas Humanitārajā darba grupā. Ar piekļuvi arhīviem nesokas tā, kā to varētu vēlēties, teica diplomāts, taču tas neesot attiecināms tikai uz Latviju, jo Krievijā kopumā piekļuve arhīva materiāliem ir kļuvusi sarežģītāka, raugoties pēdējo piecu vai desmit gadu laikā.

"Daļēji jautājuma risināšana par piekļuvi arhīviem varbūt nav izdevusies tādēļ, ka nav izdevies atjaunot Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darbu, un tas nav izdevies dažādu iemeslu dēļ, gan finansiālu, gan personāliju dēļ. Vēsturnieku komisija nav svarīga, lai pārliecinātu Krievijas vēsturniekus par vēstures izpratni Latvijas skatījumā, kas gan arī ir iespējams, bet komisijas darbība dod iespēju prasīt un saņemt lielāku piekļuvi arhīviem," atzina Riekstiņš.

Sadarbība un piekļuve arhīviem tomēr notiekot citā jomā, proti, attiecībā uz pagājušā gadsimta upuru apzināšanu. "No mūsu puses Brāļu kapu komiteja un vēsturnieki strādā ar Krievijas kolēģiem, lai gan Latvijā, gan Krievijā apzinātu vietas, kur ir apglabāti Latvijas valstspiederīgie," teica vēstnieks.

Attiecībā uz pirmskara laikā Latvijā uzņemto kinofilmu oriģinālu atgūšanu, Riekstiņš skaidroja, ka no Krievijas Kultūras ministrijas ir saņemta informācija, ka šo filmu oriģināli Krievijā vairs neesot. Tam par iemeslu ir tas, ka šo filmu stāvoklis esot bijis tik slikts, ka tālāka to saglabāšana būtu bezjēdzīga, tādēļ filmas pārkopētas digitālā formātā.

"Ir bijis piedāvājums, ka mēs varētu par savu naudu kopijas atpirkt, bet mēs tā nepirksim, jo tie ir materiāli, kas pieder Latvijas tautai, tādēļ tas vēl ir sarunu procesā," piebilda diplomāts.

Jau vēstīts, ka vēsturnieku mazās ieinteresētības un pašlaik saspringto attiecību dēļ ar Krieviju uz nenoteiktu laiku pārtraukts Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbs,

Latvijas Zinātņu akadēmija un Valsts prezidenta kanceleja šogad februārī parakstīja vienošanos, ar kuru "iesaldētā" Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija turpmāk pāriet LZA paspārnē.