Dombrovskis ar Polijas kolēģi runā par eiro

Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), tiekoties ar Polijas Ministru prezidentu Donaldu Tusku, ieskicēja Latvijas virzību uz eiro valūtu, nosakot 2014.gada 1.janvāri par datumu pārejai uz eiro Latvijā.

Dombrovskis tāpat norādīja, ka 2012.gadā plānots izpildīt Māstrihtas kritēriju prasības. Premjers uzsvēra, ka Eiropas Savienības lēmums par Igaunijas uzņemšanu eirozonā norāda uz to, ka eirozona ir atvērta jaunām valstīm.

Polijas premjers informēja par Polijas plāniem eirozonai pievienoties tikai 2015.gadā vai 2016.gadā, kas daļēji saistīts ar Polijas Konstitūciju, kurā ietvertas normas par Polijas valūtu, un ir paredzama nepieciešamība Konstitūciju grozīt.

Tāpat Polijas premjerministrs norādīja, ka "Latvija ir pozitīvais piemērs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, tāpat augsti vērtējama ir Ministru prezidenta Dombrovska rīcība krīzes pārvarēšanā, jo Latvija atradās ļoti smagā situācijā, bet tika pieņemti drosmīgi lēmumi tās uzlabošanai".

Dombrovskis Polijas premjeram izteica pateicību arī par līdzdalību un atbalstu saistībā ar starptautisko aizdevumu Latvijai, jo arī Polija ir viena no donorvalstīm. Ministru prezidents informēja par pēdējām sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu, kā arī par Latvijas lēmumu neizmantot pieejamo aizdevumu 100% apmērā, bet izmantot tikai daļu no aizdevuma, ko piešķir starptautiskās organizācijas - Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka. Divpusējos aizņēmumus no valstīm Latvija šogad neizmantos, jo Valsts kases rīcībā ir pietiekams finanšu apjoms un papildus aizņēmums patlaban nav nepieciešams.

Savukārt Tusks pateicās par Latvijas dienestu palīdzību un dalību plūdu likvidēšanas darbos Polijā. Savukārt Dombrovskis pateicās par atbalstu Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja mītnes vietas izvēlei Rīgā. Tāpat Latvijas premjers pateicās par gaisa telpas patrulēšanas pienākumu veikšanu, ko Polija NATO misijas ietvaros veic jau trešo reizi.

Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja arī citas sadarbības jomas, īpaši akcentējot sadarbību tūrisma jomā. Ministru prezidents Dombrovskis aicināja paplašināt sadarbību ar Polijas tūroperatoriem, veicinot tūrismu uz Baltijas valstīm. Tusks norādīja, ka tā ir abpusēja interese, norādot, ka viņš pats ir nācis no Gdaņskas, un "patiešām vēlētos redzēt poļu tūristus apmeklējam Baltijas reģionu". Tāpat Tusks uzsvēra, ka ir gatavs palīdzēt un atbalstīt tūrismu starp Poliju un Baltijas valstīm.

Polijas premjers pieskārās arī poļu skolu jautājumam Latvijā, atzīstot, ka Latvijā darbojas veiksmīga mazākumtautību izglītības politika. Dombrovskis informēja par reformām izglītības sistēmā, kā arī par principa "nauda seko skolēnam" ieviešanu. Tajā pašā laikā Dombrovskis norādīja, ka ekonomiskās lejupslīdes ietekmē finansējums samazināts arī skolām, un aicināja Polijas pusi atbalstīt poļu skolas Latvijā. Tusks norādīja, ka Polijas puse ir ieinteresēta atbalstīt poļu skolas Baltijas valstīs, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir labs paraugs attiecībā uz poļu tautības iedzīvotāju iespējām izglītībā un kultūrā.

Premjeri pārrunāja arī abu valstu situāciju energoresursu jomā, norādot, ka ļoti svarīgs ir Visaginas atomelektrostacijas projekts, nodrošinot enerģētisko neatkarību, pārvarot izolētību un diversificējot energoresursus.

Tikšanās laikā abi premjeri apliecināja, ka sadarbība ar ASV, kā arī sadarbība NATO ietvaros abām valstīm ir nozīmīga un saglabās savu nozīmīgumu arī turpmāk.

Sarunas noslēgumā Dombrovskis uzaicināja Polijas premjeru apmeklēt Latviju, un Polijas premjerministrs pieņēma šo ielūgumu, uzsverot, ka to izmantos un ieradīsies vizītē Latvijā.

Kā ziņots, šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Polijas Ministru prezidentu Donaldu Tusku, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību un ekonomisko situāciju reģionā. Sarunu gaitā abu pušu premjeri apstiprināja, ka valstu starpā pastāv labas un draudzīgas attiecības, kuras arī turpmāk jānostiprina un jāpaplašina.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais