Vienotība iestājas par dubultpilsonību

Nākamajam parlamenta sasaukumam ir jāgroza Pilsonības likums, paredzot iespēju ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, ārvalstīs ilgstoši strādājošiem Latvijas pilsoņiem un ārvalstīs dzimušiem Latvijas pilsoņu pēcnācējiem iegūt dubulto pilsonību, šodien nolēma partiju apvienības "Vienotība" valde.

Par to aģentūru LETA informēja apvienības "Vienotība" sabiedrisko attiecību vadītāja Gunda Reire.

Patlaban spēkā esošais likums liedz iegūt dubultpilsonību tiem latviešiem, kuri jau ilgstoši strādā ārvalstīs un var pretendēt uz mītnes zemes pilsonību. Tāpat ārvalstīs Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimst bērni, kuriem ir liegta iespēja saņemt dubulto - mītnes zemes un Latvijas - pilsonību.

Pilsonības likums pašlaik liedz iegūt dubultpilsonību arī personām, kuras nav reģistrējušās vai nevarēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995.gada 1.jūlijam. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, ārvalstīs patlaban dzīvo apmēram 23 000 latviešu, kas ir Otrā pasaules kara bēgļi un viņu pēcnācēji, kas dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās vai nevarēja reģistrēties līdz norādītajam laikam.

Latvijā

Aprīļa vidū ir stājies spēkā notiesājošs spriedums lietā par dienesta viltojumu un piesavināšanos Rīgas sporta skolā “Rīdzene”. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, atbildīgās valsts un pašvaldības iestādes notiesātos gatavojas atlaist– gan sporta skolas “Rīdzene” un Murjāņu sporta ģimnāzijas smaiļošanas treneri Raivo Aglenieku, gan arī viņa tēvu, Murjāņu sporta ģimnāzijas Jūrmalas filiāles vadītāju Aigaru Aglenieku. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija vēlas stiprināt izglītības iestāžu vadītāju zināšanas tiesību un ētikas jautājumos.