Ulmaņa retorika izpelnās "Vienotības" dusmas

Kamēr atsevišķas partijas Guntim Ulmanim pārmet eksprezidenta necienīgu epitetu lietošanu un pārlieku agresivitāti, eksperti uzsver: tēlaina un dažkārt pat aizskaroša retorika Latvijas politiskajā vidē nav nekas jauns, turklāt šī nav pirmā reize, kad kritiskus vārdus kādam no politiskajiem spēkiem velta tieši bijušais prezidents.

Apvienība Vienotība un tēvzemieši pauduši pārmetumus par kādreizējā Valsts prezidenta, apvienības Par labu Latviju! (PLL) līdera Gunta Ulmaņa daiļrunību, intervijā Neatkarīgajai vaļsirdīgi norādot, ka "Vienotība ir tāda paplukusi vista, bet tēvzemieši māj atvadu sveicienus visos jautājumos".

Vienotība apliecinot milzīgu pašpārliecinātību

Pats Guntis Ulmanis, ar kuru Neatkarīgajai vakar visas dienas garumā diemžēl neizdevās sazināties, savu daiļrunību sauc par folkloru. Bet intervijas autore Elita Veidemane pauž neizpratni par to, kādēļ nevainīgais salīdzinājums ar "vistu" guvis tik plašu rezonansi. Pēc viņas domām, runāt par kādu agresiju ir nevietā, jo tēlainie salīdzinājumi, kurus G. Ulmanis veltījis citām partijām, bijuši drīzāk kā draudzīgs šaržs. "Protams, ikviens vārds, kas parādījies publikācijā, ir paša Gunta Ulmaņa pateikts – to apliecina diktofona ieraksts. Taču es uzskatu, ka viņa paustajos salīdzinājumos nav pilnīgi nekā nosodoša," komentē E. Veidemane, piebilstot, ka praktiski visas partijas, jo īpaši pirms vēlēšanām, atļaujas saviem oponentiem veltīt vienu otru kritisku vārdu, taču tas nekad neesot ticis uzskatīts par kaut ko ārkārtēju.

Tikmēr politologs Andris Runcis atgādina – no citu partiju puses ir nekorekti ierobežot kāda politiķa izteikšanās veidu, jo tas liecinot par bīstamu tendenci: "Guntim Ulmanim paustie pārmetumi apliecina Vienotības milzīgo pašpārliecinātību un vēlmi sevi nostādīt ārpus kritikas." Tāpat A. Runcis atgādināja, ka savulaik arī bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atļāvās paust visnotaļ neglaimojošu apzīmējumu jaunveidotajai Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienībai AŠ2, paužot divdomīgu komentāru, ka, "matemātiski 2 vienības saskaitot, iznāk summa, nevis kvadrāts. Un 0+0=0".

Nekautrējas izteicienos

Jāatzīst, ka spilgtu epitetu lietošana Latvijas politiskajā vidē nav nekas jauns. Savulaik daiļrunīgus apzīmējumus bieži lietoja Jaunā laika līderis Einars Repše, kas savus politiskos oponentus sauca par "tumsas spēkiem". Arī Latvijas Pirmās partijas kādreizējais līderis Ēriks Jēkabsons 2003. gadā nevairījās lietot asus vārdus, sakot, ka Jaunais laiks iedūris dunci Latvijas Pirmās partijas (LPP) mugurā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir arī toreizējās partijas Latvijas ceļš Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna 2000. gadā no Saeimas tribīnes Jānim Ādamsonam veltītie apzīmējumi "mudaks, liellops un kretīns". Bet Vilis Krištopans savulaik Andri Šķēli iedēvēja pat par "Ulbrokas Betmenu".

Līdzīga politisko spēku retorika ir atrodami arī nesenā pagātnē. Tā, piemēram, 8. Saeimas deputāte Ināra Ostrovska premjeru Valdi Dombrovski nosauca par "puiku", bet JL līdere Solvita Āboltiņa, runājot par Tautas partiju (TP), sacīja: "Tas ir sunītis, kas stāv pie sētas un skaļi rej (..) – nekož un nesargā māju, bet skaļi rej un kaitina." Tikmēr TP līderis Andris Šķēle pērn publiski paziņoja, ka "valsts vadītājs nedrīkst izskatīties kā sabraukts ezītis". Savaldīt emocijas nav varējuši arī parlamentārietis Ingmārs Līdaka, kas saviem oponentiem no Saeimas tribīnes pavēlēja: "Aizver muti!", kā arī Juris Dobelis, kas regulāri kreisajām partijām publiski velta aizskarošus komentārus.

Epitetu lietošana ir neviennozīmīga

Eksperti uzsver, ka piparota leksika nespējot politiķu reitingu celt ilgtermiņā. Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš Neatkarīgajai norādīja – atsevišķos gadījumos spilgtu epitetu lietošana tik tiešām var politiķi padarīt atpazīstamu, taču pamatā šāda retorika tomēr liecinot par runātāja zemo kultūras līmeni, kas vēlētājiem nepatīkot. "Labs piemērs ir Saeimas deputāts Juris Dobelis, kas, uzstājoties no tribīnes, bieži vien saviem politiskajiem oponentiem mēdz veltīt asus vārdus. Ja sabiedrībai tas patiktu, tad Jurim Dobelim būtu jābūt vienam no Latvijas populārākajam politiķiem," rezumēja A. Kaktiņš.

Arī politologs Filips Rajevskis uzsvēra, ka politiskajā vidē spilgtu epitetu lietošana ir ļoti neviennozīmīga. "Politiķim ir ļoti jājūt, kurā mirklī ko tādu var atļauties, jo aizraušanās ar asiem vārdiem var viņa reitingu gan pacelt, gan sagraut. Visu nosaka gadījums," norādīja eksperts. Kā vienu no veiksmīgiem piemēriem viņš minēja odiozo Krievijas politiķi Vladimiru Žirinovski, kas šo tehniku esot apzināti izkopis.