Kriminālvajāšanas uzsākšanai KNAB pērn nosūtījis 16 lietas pret 65 personām

Pagājušajā gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījis 16 krimināllietas pret 65 personām, teikts KNAB publiskajā pārskatā par 2009.gadu.

Salīdzinājumam - 2008.gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai birojs nosūtīja 16 krimināllietas pret 55 personām, 2007.gadā - 18 lietas pret 46 personām, bet 2006.gadā - 41 lietu pret 65 personām.

Visvairāk personu 2009.gadā KNAB rosinājis saukt pie kriminālatbildības par kukuļošanas noziegumiem, tomēr, kā teikts pārskatā, šāda statistiskā tendence ir daļēji izskaidrojama ar vienu apjomīgu krimināllietu pret 31 personu par koruptīvām darbībām transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijā. Šajā krimināllietā par kukuļņemšanu pie kriminālatbildības rosināts saukt 17 valsts amatpersonas, bet par kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā - 14 privātpersonas.

Kopumā 2009.gadā KNAB rosināja saukt pie kriminālatbildības 35 amatpersonas un 30 privātpersonas. Valsts amatpersonas 2009.gadā biežāk tika rosināts apsūdzēt par kukuļņemšanu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta, savukārt privātpersonas biežāk tika lūgts saukt pie kriminālatbildības par kukuļdošanu pēc KL 323.panta. Pārskata periodā birojs arī ierosināja saukt pie kriminālatbildības divas personas par tirgošanos ar ietekmi pēc KL 326.1 panta.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2009.gadā mazāk valsts amatpersonu KNAB rosinājis saukt pie kriminālatbildības pēc KL 318.panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību.

Kopumā septiņos KNAB darbības gados tiesām nodotas 119 krimināllietas pret 250 personām. Līdz 2009.gada beigām dažādās tiesas instancēs jau bija izskatītas 97 krimināllietas, kurās KNAB veicis pirmstiesas izmeklēšanu.

Līdz 2010.gada 1.janvārim likumīgā spēkā bija stājušies 80 spriedumi kopumā par 122 personām, no kurām 106 tika notiesātas, 12 - attaisnotas, bet četras - atbrīvotas no kriminālatbildības, proti, ar trim personām tika panākts izlīgums, bet vienas personas darbībā tiesa nekonstatēja noziedzīga nodarījuma sastāvu.

KNAB 2009.gada publiskajā pārskatā uzsvērts, ka biroja izmeklētajās krimināllietās tiek pārliecinoši pierādīti kukuļošanas noziegumi, savukārt personas biežāk tiek attaisnotas par apsūdzībām dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonas bezdarbībā.

Latvijā

Jaunākie dati par Latvijā veiktajiem noziegumiem liecina, ka strauji pieaug sīko zādzību skaits: 2021. gadā tādu bija 6519, bet 2023. gadā - jau 9422. "Interesanti, ka vienlaikus samazinās zādzības lielos apjomos un/vai grupās: 2021. gadā to bija 4499, bet 2023. gadā - 4046. Tiesa, izmaiņas nav tik straujas, 11% - ja runā precīzi," skaidro apsardzes uzņēmuma "Apsardzes alianse" valdes loceklis Romāns Vorslavs.

Svarīgākais