Prokuratūra: Dombrovska izvēlētā forma KNAB reformu apturēšanai ir prettiesiska

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) negrasās atcelt savu rezolūciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Normundam Vilnītim, lai gan Ģenerālprokuratūra ir atzinusi, ka premjera izvēlētā forma nav tiesiska, - informē "Latvijas Avīze".

Ģenerālprokuratūras atbildi saņēmis gan Vilnītis, gan Dombrovskis.

Premjera preses sekretāre Līga Krapāne laikrakstam atzinusi, ka premjers ir iepazinies ar prokuratūras tiesību normu interpretējumu, taču negrasās atcelt savu rezolūciju, jo Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītā Nacionālās drošības padome (NDP) ir nolēmusi lūgt premjeram izveidot īpašu komisiju ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Arvīda Kalniņa vadībā reformu veikšanai KNAB. Tās uzdevums būs izvērtēt Vilnīša plānoto reģionālo nodaļu lietderību, kā arī sagatavot priekšlikumus biroja struktūras uzlabošanai.

LETA jau ziņoja, ka valdības vadītājam šādu komisiju ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja vadībā pagājušajā nedēļā veidot lūdza Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītā NDP.

Pēc NDP sēdes izplatītajā paziņojumā presei bija norādīts, ka "NDP aicina KNAB vadību saglabāt uz 2010.gada 19.jūniju izveidoto biroja struktūru līdz starpinstitūciju komisijas atzinuma izskatīšanai Nacionālajā drošības padomē".

Paredzēts, ka komisijas darbā tiks iesaistīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvji, Nacionālās drošības padomes sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un Drošības policijas priekšnieks.

Starpinstitūciju komisijas uzdevums būs izvērtēt KNAB struktūras modeļa efektivitāti biroja funkciju optimizēšanai un darbības uzlabošanai attiecībā uz veidojamo reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem, kā arī sagatavot struktūras modeļa ieteikumus.

Komisijai vērtējums izskatīšanai NDP būs jāiesniedz līdz šā gada 1.septembrim. Tikmēr NDP aicina KNAB vadību saglabāt uz 2010.gada 19.jūniju izveidoto biroja struktūru līdz starpinstitūciju komisijas atzinuma izskatīšanai NDP.

KNAB priekšnieks pauž nostāju, ka 22.februārī ir iesniedzis Ministru prezidentam saskaņošanai biroja reglamenta grozījumus un atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai mēneša laikā nav saņēmis rakstiskus iebildumus, tāpēc saskaņā ar likumu tie esot stājušies spēkā.

Savukārt Dombrovskis uzsver, ka nav mainījis savus sākotnējos uzstādījumus KNAB reorganizācijas jautājumā un iepriekš izdoto rezolūciju nav atcēlis.

10.jūnijā nosūtītajā vēstulē KNAB vadītājam Vilnītim premjers uzsver, ka nav izmantojis likumā paredzētās tiesības tieši iejaukties biroja darbā, bet šo tiesību ietvaros uzdevis Vilnītim pašam "atcelt prettiesisko aktu un nepieciešamības gadījumā piedāvāt alternatīvu, tiesisku problēmas risinājumu, kas būtu izdiskutēts arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūrvienību vadītājiem".

Vēstulē Dombrovskis arī norādījis, ka nepiekrīt Vilnīša iepriekš izteiktajai argumentācijai, kāpēc netiek pildīts valdības vadītāja rīkojums. Viņš atzina, ka situācija birojā ir "pietiekami sarežģīta un saspringta", taču iecerētā KNAB reorganizācija patlaban ir apturēta.

Līdz komisijas atzinuma izskatīšanai birojs plāno strādāt saskaņā ar grozījumiem KNAB struktūrā, ko iniciēja Vilnītis, proti, iecerēts izvērst KNAB darbu reģionos. KNAB reglamenta grozījumi paredz, ka Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas, kurā papildus izveidotas piecas štata vietas, galvenie uzdevumi ir saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un Kriminālprocesa likumu koordinēt un veikt darbības republikas reģionos, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā. Šīs piecas štata vietas, no kurām patlaban nokomplektētas ir trīs, atrodas nodaļā, kas pakļauta tieši Vilnītim.

Latvijā

Jaunākie dati par Latvijā veiktajiem noziegumiem liecina, ka strauji pieaug sīko zādzību skaits: 2021. gadā tādu bija 6519, bet 2023. gadā - jau 9422. "Interesanti, ka vienlaikus samazinās zādzības lielos apjomos un/vai grupās: 2021. gadā to bija 4499, bet 2023. gadā - 4046. Tiesa, izmaiņas nav tik straujas, 11% - ja runā precīzi," skaidro apsardzes uzņēmuma "Apsardzes alianse" valdes loceklis Romāns Vorslavs.

Svarīgākais