NA un A/P valdību vēlētos veidot no sešām partijām, lai nekļūtu par ''vienas partijas ķīlnieku''

Piecu politisko spēku koalīcija pastāvīgi būtu vienas partijas ķīlnieks, tāpēc no valdības stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja tajā būtu sešas partijas, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars uzsvēra, ka starp VL-TB/LNNK un AP bija vienprātība par to, ka nevajadzētu aizrauties ar valdības veidošanas procesa "vilkšanu garumā".

"Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas," pēc tikšanās ar partiju apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) sacīja Dzintars. "Jo stabilāka un plašāk pārstāvēta būs koalīcija, jo tas būs valstij izdevīgāk," viņš uzskata.

Dzintars uzsvēra, ka starp VL-TB/LNNK un AP bija vienprātība par to, ka nevajadzētu aizrauties ar valdības veidošanas procesa "vilkšanu garumā". Tam būtu jānotiek "saprātīgā laika posmā", koalīcijai būtu jābūt stabilai, sacīja Dzintars, piebilstot, ka abas partijas gatavas to veicināt.

Dzintars atgādināja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzaicinājusi VL-TB/LNNK piedalīties nākamās valdības veidošanā, prezentējot vienu no iespējamajiem atbildības sfēru sadalījuma modeļiem. Politiķis sacīja, ka patlaban nav izveidojušies nekādi bloki un sarunas turpinās ar visiem.

Tikmēr AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, vērtējot iespēju AP iesaistīties valdībā, kuru vadītu Jānis Bordāns (JKP) un kurā būtu pārstāvētas piecas partijas, saredz "samērā lielas problēmas". Pabriks atklāja, ka AP notiek iekšējas diskusijas, vai politiskais spēks būtu gatavs iekļauties Bordāna vadītā koalīcijā. "Mēs neesam no nevienas no šīm partijām ieguvuši tādas atbildes, kas mums ļautu ar pārliecību šādā valdībā iesaistīties," teica Pabriks.

Arī viņš atzina, ka šajā konkrētajā Saeimā, ņemot vērā vēlētāju intereses, sešu partiju koalīcija būtu objektīvi labākais iznākums, jo jebkurā citā gadījumā, piemēram, JKP piedāvājumā, tas nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras jaunievēlētās partijas "KPV LV", kas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības bažas efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma, demokrātijas, drošības principus un transatlantisko saiti.

Pabriks uzsvēra, ka sarunas turpinās un katrai partijai ir savi izvirzītie premjerministra amata kandidāti un savi sarunu vešanas principi. Viņš piebilda, ka AP konsultācijas ar pārējiem spēkiem bija nepieciešamas, lai rastu skaidrību arī par to, kā norisinās līdzšinējais sarunu process, ko veic divas citas jaunās partijas ar premjerministra amata kandidātiem.

Kā ziņots, JKP partijām, ar kurām tiekas valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā, ir piedāvājusi veidot koalīciju, kurā iekļautos JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par", VL-TB/LNNK un "Jaunā Vienotība" (JV), un amatu sadalījumu tajā.