Artuss Kaimiņš neredz pamatu steigai veidojot valdību

© F64

Steigai valdības veidošanas procesā nav nekāda pamata, un partija "KPV LV" turpina pirmā apļa sarunas ar tā dēvētajām centriskā, centriski labējā jeb latviskā spārna partijām, pauda politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Politiķis vērsa uzmanību, ka pašlaik ir 12.oktobris jeb vēl ir apmēram trīs ar pusi nedēļas līdz 13.Saeimas sanākšanai uz pirmo sēdi 6.novembrī.

Viņš norādīja, ka nekomentēs citu partiju izteikumus, taču, atbildot uz jautājumu par valdības veidošanas procesa raitumu, politiķis vērsa uzmanību, ka pašlaik ir 12.oktobris jeb vēl ir apmēram trīs ar pusi nedēļas līdz 13.Saeimas sanākšanai uz pirmo sēdi 6.novembrī.

Vaicāts, vai šajā laika posmā var pagūt vienoties gan par darāmajiem darbiem, gan atrast piemērotāko Ministru prezidentu un ministrus, Kaimiņš pauda pārliecību, ka to ir iespējams pagūt izdarīt. Politiķis norādīja, ka "KPV LV" vēlētājiem ir apsolīts, ka partija runās ar visiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, tāpēc sākumā ir jāiziet pirmais sarunu aplis.

Saruna ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) paredzēta 15.oktobrī, "KPV LV" birojā Matīsa ielā 38a-9, 5.stāvā, plkst.14.

Savukārt "KPV LV" tikšanās ar "Saskaņu" nenotiks saistībā ar valdības veidošanu, bet gan, lai pārrunātu Saeimā veicamos darbus. Oficiāli tikšanās laiks vēl netiek atklāts, jo neesot norunāts. Tikmēr izskanējis, ka šāda tikšanās varētu notikt otrdien.

Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Saskaņa" nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - pa 16, "Attīstībai/Par" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas.

JKP pirmo sarunu kārtu jau noturējusi ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu". JKP paziņoja, ka viņu vadītā valdībā kopā ar ZZS nestrādās.

Iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmusies arī "KPV LV". Vairākas tikšanās rīkos arī apvienība "Attīstībai/Par".

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais