Šonedēļ noritēs pēdējā 12. Saeimas sēde pirms vēlēšanām, kurā politiķi iekļāvuši vairākus likumprojektus ar jau iepriekš droši prognozējamu nākotni, taču tie deputātiem ļaus līdz maksimumam izmantot Saeimas sēdēm tradicionāli pievērsto mediju uzmanību, kas ar aģitācijas likumu ierobežotajā priekšvēlēšanu laikā ir vērtīgs aktīvs.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidro, ka teorētiski Saeimas prezidijs pēc vēlēšanām, līdz sanāk jaunā Saeima, varētu nesasaukt Saeimas sēdes, taču vismaz pēdējos četros sasaukumos šo iespēju parlamenta vadība nav izmantojusi un neizmantos arī šogad. 13. Saeima saskaņā ar likumu pirmo reizi sapulcēsies novembra pirmajā otrdienā jeb 6. novembrī.
Par labu šādai prognozei liecina tas, ka pirmdien sanākusī koalīcijas sadarbības padome vēlreiz apliecināja, ka vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā tiks pieņemts tā dēvētais diasporas likums, ar kuru iecerēts atvieglot ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo saziņu ar dzimteni un atgriešanos tajā. Pagaidām likumprojekta virzība gan apturēta, jo koalīciju veidojošās partijas vienojušās, ka likumprojektā nepieciešams precizēt, kādu personu kopa likuma izpratnē būs uzskatāma par «diasporu». Piemēram, Vienotība šo jēdzienu vēlas attiecināt uz plašāku personu loku nekā Nacionālā apvienība.
Pēc Saeimas vēlēšanām parlamentam būs jātiek galā arī ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) likumprojektu, kurā Baznīca vēlas nostiprināt tiesības uz saviem īpašumiem un padarīt vienkāršāku Baznīcas komunikāciju ar valsti. Atbildīgā Saeimas komisija atbalstījusi šo likumprojektu virzīšanai Saeimā uz pirmo lasījumu, taču šo virzību pirmdien apturēja Vienotība, kas izmantoja koalīcijas sadarbības līgumā nostiprinātās tiesības kādu jautājumu uz nedēļu apturēt. Vienotība ir skaļākā pretiniece LELB iniciatīvai, jo uzskata, ka jāaizstāv Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas intereses, kas pašlaik konfliktē ar LELB mērķiem. Kaut arī skaļi tas netiek teikts, domstarpības nenoteic Baznīcu atšķirīgā attieksme pret seksuālajām minoritātēm vai sieviešu ordināciju, tās meklējamas LELB vēlmē liegt draudzēm iespēju mainīt piederību kādai Baznīcai ar visu baznīcu un tai pieguļošo īpašumu.
Zināmu neprognozējamības elementu šā likumprojekta apstiprināšanā ieviesis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura administrācija apliecinājusi, ka prezidents atbalsta čekas maisu satura publicēšanu.
Taču arī bez šiem diviem likumprojektiem deputātiem ceturtdien būs teju neizsmeļamas iespējas diskutēt. Proti, Saeimai pēdējā lasījumā būs jāapstiprina likumprojekts par Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu internetā. Atbildīgā komisija gan ir apstiprinājusi likumprojektu trešajam lasījumam, taču prognozējams, ka par šo jautājumu būs plašas diskusijas. Jo vairāk tādēļ, ka daļa Vienotības, kas kopumā atbalsta čekas maisu satura publicēšanu, deputātu uzskata, ka apstiprināmais likumprojekts ir brāķis un neļaus sabiedrībai komunistiskās partijas un čekas sadarbību izprast kopumā.
Zināmu neprognozējamības elementu šā likumprojekta apstiprināšanā ieviesis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura administrācija apliecinājusi, ka prezidents atbalsta čekas maisu satura publicēšanu, taču uzsver, ka svarīgs ir veids, kā tas tiks darīts, lai nekaitētu valsts drošībai. Atgādināsim, ka pret šo dokumentu publicēšanu iebilduši gan bijušie drošības dienestu darbinieki, garīdzniecības pārstāvji un akadēmiķi, gan Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja vadība.
Ievērojamu deputātu aktivitāti varēs vērot arī, apspriežot Satversmes grozījumus, ar kuriem šonedēļ vajadzētu apstiprināt jauno Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību -līdzšinējo aizklāto Saeimas balsojumu aizstāt ar atklātu. Lielākā daļa Saeimas deputātu šo ieceri atbalsta, taču gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Saskaņa to dara ne pārliecības, bet sabiedrības spiediena dēļ.