Pēc ārlietu ministra Aivja Roņa iniciatīvas ārlietu ministra birojā izveidoti goda vēstnieku amati, tajos nozīmējot bijušos ārlietu ministrus Georgu Andrejevu, Arti Pabriku un Māri Riekstiņu.
"Katrs no šiem cilvēkiem ir snieguši būtisku ieguldījumu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan ārpolitikā. Uzskatu, ka ir jāizmanto bijušo ārlietu ministru zināšanas un reputācija gan Latvijas pārstāvībā ārvalstīs, gan ārpolitikas popularizēšanā Latvijā Esmu pateicīgs, ka Andrejeva kungs, Pabrika kungs un Riekstiņa kungs ir atsaukušies manam aicinājumam un pauduši gatavību dalīties savā pieredzē, kas ir neatsverams ieguvums manā pašreizējā darbībā ārlietu ministra amatā," tā goda vēstnieka amata iedibināšanu skaidro ārlietu ministrs Aivis Ronis.
Goda vēstnieka amats paredz ārlietu ministra pārstāvību atsevišķos starptautiski nozīmīgos pasākumos, viedokļu apmaiņu ar ārlietu ministru par starptautiskās politikas aktualitātēm un ārlietu dienesta darbību, kā arī ārpolitisko norišu skaidrošanu vietējiem un ārvalstu medijiem, tādējādi veicinot Latvijas sabiedrības informētības un ieinteresētības līmeni par ārvalstu norisēm, Latvijas iesaisti, sadarbības partneriem un izvirzītajiem ārpolitikas uzdevumiem.
Georgs Andrejevs Latvijas Republikas ārlietu ministra pienākumus pildīja laikā no 1993.gada 3.augusta līdz 1994.gada 7.augustam, bijis arī Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā, kā arī Eiropas Padomē. 2004.gadā G.Andrejevs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Artis Pabriks ārlietu ministra amatā bija no 2004.gada 21.jūlija līdz 2007.gada 28.oktobrim, pēc tam turpinot darbu Latvijas Republikas 9.Saeimā.
Māris Riekstiņš ārlietu ministra pienākumus pildīja no 2007.gada 8.novembra līdz 2010.gada 29.aprīlim. Darbu Ārlietu ministrijā M.Riekstiņš uzsāka jau 1992.gadā un laikā no 1993. – 2004.gadam bija Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs, pēc tam pildot Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Amerikas Savienotajās Valstīs un Meksikā.
Ārlietu ministrs Aivis Ronis nozīmējis arī ārštata konsultatīvo padomnieku ekonomiskajos jautājumos, šos pienākumus uzticot Ģirtam Rungainim, kurš ir investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" viens no dibinātājiem un padomes loceklis.
"Valsts ekonomikas atjaunošanā un Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanā ārlietu dienestam ir būtiska loma, tāpēc ir nepieciešama padziļināta kompetence šajā jomā. Ģirtam Rungainim ir interesantas un atbalstāmas idejas, kas var būt noderīgas gan Ārlietu ministrijai, gan valstij kopumā," tā savu izvēli par labu padomniekam ekonomiskajos jautājumos pamato Aivis Ronis.
Goda vēstnieki, tāpat kā A.Roņa padomnieks ekonomikas jautājumos nesaņems darba samaksu, ievērojot Ministru Kabineta noteikumus par Ministru Kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci.