Inkēns: JKP un ''KPV LV'' sola vai nu to, ko nezina, vai atklāti melo

© F64

Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas vienmēr bija kāds centrisks politiskais spēks, kas uzņēmās smagāko lomu reformu virzīšanā, piemēram, "Latvijas ceļš", Tautas partija, "Jaunais laiks" vai "Vienotība", bet tagad tādas centriskas partijas nav, norāda politisko notikumu komentētājs Edvīns Inkēns.

Tikko JKP sāk stāstīt, kā viņi pārvaldīs valsti, es saprotu, ka viņi nezina, kā to darīt.

Viņš aicina vēlētājus rūpīgi izvērtēt partiju priekšvēlēšanu solījumus. Šai priekšvēlēšanu kampaņai, pēc Inkēna domām, ir raksturīgi, ka partijas saka vēlētājiem to, ko viņi grib dzirdēt, - deputātu kandidāti sola vai nu to, ko nezina, vai atklāti melo. Kā piemēru Inkēns analizē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "KPV LV" solījumus.

"Es esmu viens no tiem, kas pašvaldību vēlēšanās balsoja par JKP, jo pazīstu kā godīgus cilvēku Jāni Bordānu, pazīstu arī Jutu Strīķi un Juri Jurašu. Atšķirībā no daudziem citiem man nav bail no šiem politiķiem. Ja šie cilvēki tiktu ielikti pareizās vietās, viņi spētu "paraustīt lauvu aiz ūsām". Man grūti iedomāties Strīķi kā lielas administratīvas vienības vadītāju, bet viņa varētu būt brīnišķīga noziegumu atradēja, to dzīve jau ir pierādījusi," sacīja Inkēns. Tomēr 13.Saeimas vēlēšanās viņš nebalsošot par JKP. "Kamēr viņi norāda uz nelikumībām Rīgas domē, tā ir viena lieta, kam es varu piekrist. Bet, tikko JKP sāk stāstīt, kā viņi pārvaldīs valsti, es saprotu, ka viņi nezina, kā to darīt. Ja JKP saka, ka valsts algotu darbinieku skaits jāsamazina par 30%, tad es gribu dzirdēt, kas, pēc JKP domām, valstij turpmāk nebūs jādara. Ministrijas nerodas tāpēc, ka kādam gribas ministra amatu, bet gan tāpēc, ka valstij jāpilda kādi konkrēti pienākumi."

Politisko notikumu komentētājs norāda, ka valstī jau ir mēģināts apvienot ministrijas. Piemēram, kādreizējais premjers Māris Gailis savulaik bija iecerējis apvienot Izglītības un zinātnes ministriju ar Kultūras ministriju. Pēc Inkēna domām, tā bija kļūda, jo neesot iespējams apvienot šīs šķietami tuvās nozares. "Padzirdējis par iecerēto ministriju apvienošanu, toreizējais kultūras ministrs Raimonds Pauls piecēlās un izgāja no valdības apspriežu telpas."

"Diez vai kāda partija pēkšņi apgalvos, ka Latvijā turpmāk nedegs mājas, tāpēc ugunsdzēsēju skaitu var samazināt par 30%. Partijas, lai izpatiktu vēlētājiem, nedrīkst dot nereālus solījumus, kuri netiks pildīti vai par kuru sekām netiek domāts," intervijā apgalvo Inkēns.

JKP priekšvēlēšanu programmā Inkēnu nepārliecina arī ierosinājums apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju, jo tā būšot lētāk. "Bet lētāk nenozīmē labāk. ASV ir 16 valsts drošības iestādes, arī citās Eiropas valstīs netiek domāts par drošības iestāžu skaita samazināšanu, jo tas var apdraudēt valsts drošību, turklāt tiktu radīta viena superietekmīga institūcija, kas būs tik informēta un visspēcīga, ka varētu kļūt par priekšnosacījumu arī varas nemainībai, kas apdraud pašu demokrātiju."

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais