Saeimas prezidijs šodien nolēma pirmdien, 28.jūnijā, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi Valsts prezidenta trīs Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdoto likumu nodošanai izskatīšanai komisijām.
Saeimas ārkārtas sēde sasaukta pirmdien, 28.jūnijā, plkst.14 un tās darba kārtībā ir tikai trīs otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu nodošana komisijām, aģentūru LETA informēja Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs (SC).
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodot trīs pretrunīgi vērtētos likumprojektus - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Maksātnespējas likumu un grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", šorīt intervijā Latvijas Radio paziņoja Valsts prezidents.
Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredz, ka partiju priekšsēdētājiem un valdes locekļiem būs jāiesniedz ienākumu deklarācijas divu nedēļu laikā pēc likumā stāšanās spēkā.
Saeima noteica, ka reģistrētu politisko partiju un to apvienību valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem divu nedēļu laikā pēc likumā stāšanās spēkā jāiesniedz valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas, norādot savu ienākumu faktisko stāvokli uz likuma spēkā stāšanās brīdi.
Savus priekšlikumus deputāts Kārlis Šadurskis (PS) pamatoja ar to, ka partiju priekšsēdētājiem, valdes locekļiem ietekme uz viņu deleģēto amatpersonu lēmumu pieņemšanu ir ļoti liela, lielāka nekā radinieku ietekmei.
Savukārt, neskatoties uz banku iebildumiem, Saeima 17.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
Likums attieksies gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, bet valstij, pašvaldībai vai citai publisko tiesību juridiskajai personai juridiskās personas maksātnespējas procesu ierosināt nevarēs.
Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti varēs būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īstenos parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām. Fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams individuālajiem komersantiem.
Fiziskās personas maksātnespējas procesu varēs piemērot, ja personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz 5000 latu un kurām iestājies izpildes termiņš. Tāpat arī maksātnespējas procesu būs iespējams piemērot, ja var pierādīt, ka personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības vairāk kā 10 000 latu apmērā, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.
16.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Tas ļaus izbeigt Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu un izvairīties no soda sankcijām.
Likums cita starpā paredz, ka turpmāk nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65% no raidlaika.
Laikraksts "Diena" rakstīja, ka likumā paredzēto valodas prasību dēļ komerckanāli draud aiziet no "Lattelecom" virszemes televīzijas bezmaksas pakas piedāvājuma. Telekompānija LNT un "TV3" norāda, ka nevarēs prasības izpildīt izmaksu sadārdzinājuma dēļ. Lai nodrošinātu likumā prasītos 65% no visiem raidījumiem valsts valodā, telekompānijām būtu papildus jātērē no 20 000 līdz 50 000 latu gadā, turklāt jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem būtu Eiropas audiovizuālie darbi.