Ko par Latvijas nākotni saka kādreizējie valdības vadītāji?
 
©Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Trešdien bijušo Ministru prezidentu un esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) diskusijā kādreizējie valdības vadītāji ieteica Latvijai saglabāt tiltu uz Austrumiem, ieviest bezmaksas augstāko izglītību un gatavoties imigrācijai.

Runājot par Latvijas nākotni, Ivars Godmanis norādīja uz virkni jomu, kas palīdzēs Latvijai attīstīties. Piemēram, Latvija nedrīkst zaudēt ģeogrāfiskās priekšrocības, kas ļauj Eiropai veidot attiecības ar Austrumos esošajām valstīm. Tāpat Latvijai jāattīsta kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, uzskata Godmanis.

Latvijā ir jādara viss, lai nodrošinātu labāko izglītību un veselības aprūpi pasaulē, valstī valdītu radoša un uzņēmējdarbības brīvība.

Valdis Birkavs uzsvēra, ka Latvijas lielākā bagātība ir cilvēks. Viņaprāt, Latvijā būtu jāievieš bezmaksas augstākā izglītība valsts valodā, bet mācības angļu vai citās valodās varētu būt par maksu.

Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Arī Einars Repše uzskata, ka Latvijā ir jādara viss, lai nodrošinātu labāko izglītību un veselības aprūpi pasaulē, valstī valdītu radoša un uzņēmējdarbības brīvība. Viņa ieskatā, izglītības process būtu jāattīsta dabas zinātņu un inženierzinātņu virzienā, jo pēc šīm zināšanām nākotnē būs pieprasījums darba tirgū.

Repše arī aicināja Latviju gatavoties globālo satricinājumu radītajām sekām. "Mēs esam miera oāze. Bet, ja pasaulē kaut kas bruks, imigrācijas vilnis, kas gribēs ierasties Latvijā, būs grūti atvairāms," prognozēja bijušais Ministru prezidents.

Arī Māris Gailis kā Latvijas prioritāti norādīja izglītību. "Izglītots cilvēks spēj domāt. Ja palasa to, kas rakstīts internetā, viņi nespēj salikt kopā cēloņus ar sekām. Jāpanāk, ka cilvēki sāk domāt kritiski," uzsvēra Gailis. Arī Indulis Emsis aicināja ar izglītības palīdzību Latvijā visos līmeņos attīstīt kritiski analītisko domāšanu.

Tāpat Gailis norādīja uz pārlieku lielo birokrātiju valsts pārvaldē. "Valdības darbs patlaban norit normāli, tomēr man rūp pārlieku lielā birokrātija. Vajadzētu izveidot Reformu ministriju, kas konsekventi auditētu lēmumu pieņemšanas un birokrātiskās procedūras, analizētu tās un samazinātu," piebilda Gailis.

Andris Šķēle atzina, ka Latvijā ir jādara viss, lai cilvēki būtu optimisma pilni. Viņa ieskatā, ir arī jāatjauno tautas skaits, kā arī jāceļ darba ražīgums. Vilis Krištopans piebilda, ka Latvijā dzīve būtu jāpadara lētāka.

Savukārt Andris Bērziņš rosināja domāt par to, ka pēc Otrā Pasaules kara iedibinātā pasaules kārtība vairs nav spēkā, un patlaban tiek meklēta jauna pasaules kārtība. "Nākamais Ministru prezidents nedrīkst noliegt demokrātiju. Mēs nedrīkstam palikt vieni paši, kā tas bija pagājušajā gadu simtenī. Nevar būt situācija, kad kāds saka, ka viņš paliks savā vietā, bet jūs savās," uzsvēra ekspremjers.

Aigars Kalvītis atzina, ka Latvijas valdība daudz enerģijas velta, lai pārdalītu resursus, nevis domātu, kā nopelnīt. "Dominējošajai idejai vajadzētu būt - nopelnīt, nevis pārdalīt. Tāpat jādomā, kā izdzīvot globālo izaicinājumu apstākļos. Mēs nevaram būt izolēti, tomēr neko nedarām, lai padarītu sabiedrību plašāku un intelektuālāku, kā to dara citas valstis. Ja nekā nedarīsim, pēc dažiem gadiem mūsu būs vēl mazāk," uzsvēra Kavītis.

Laimdota Straujuma norādīja, ka viņa neredz citu Latvijas attīstības ceļu kā vien kļūt par zināšanu valsti. "Mēs nebūsim tranzīta lielvalsts. Tāpēc bez izglītības nekur tālu netiksim," sacīja politiķe.

Savukārt Kučinskis piekrita iepriekš paustajam, ka Latvija nevar būt izolēta valsts, tāpēc svarīga ir sadarbība ar sabiedrotajiem. Tāpat premjers rosināja koncentrēties uz digitālo ekonomiku, celt produktivitāti un veicināt zināšanas.