Dzintars Jaundžeikars: KNAB darbs ir paralizēts

 
©publicitātes

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, analizē dažādus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iekšējā konflikta aspektus un pauž izbrīnu par prokuratūras nevēlēšanos novērst acīm redzamās nelikumības. Saruna notika 16. jūnijā.

– Grūti iedomāties valsti, kurā izziņas un operatīvās darbības iestādē, kāds ir KNAB, priekšnieka vietnieki nepakļaujas priekšniekam. Vai pašreizējā situācija KNAB nav uzskatāma par valsts drošības apdraudējumu?

– Likumi ir jāpilda visām valsts iestādēm, un, ja kādā no iestādēm kāds nepilda likumu, tad konkrētās amatpersonas atbilstoši likumam tiek atstādinātas vai arī tās saņem atbilstošus sodus. Parasti atstādināšana no amata tiek piemērota ne tikai par nepakļaušanos, bet arī par salīdzinoši daudz niecīgākiem pārkāpumiem. Atminēsimies kaut vai slaveno ministres Inas Gudeles "dzimšanas dienas tortes lietu". Saistībā ar šo torti ministre atkāpās no amata un ir arī divas notiesātas bijušās amatpersonas. Tajā pašā laikā saistībā ar KNAB pazudušo naudu neviena no KNAB vadošajām amatpersonām netika sodīta. Sodīja konkrētos naudas piesavinātājus, bet viņu tiešie priekšnieki palika nesodīti. Milzīga pretestība bija pat tam, lai no amata tiktu atstādināts toreizējā KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

– KNAB amatpersonu nepakļaušanās KNAB vadītājam jau kļuvusi sistemātiska. Vai Nacionālās drošības komisijas vadītāju šāda tendence izpildvarā nesatrauc?

– Pilnīgi noteikti satrauc. Valstī – visiem viens likums, nevar būt tā, ka padotie var nepildīt priekšnieka rīkojumus. Iestādes iekšējās problēmas nav risināmas ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

– Vai jūs KNAB vadītājam Normundam Vilnītim esat pieprasījis paskaidrojumus par situāciju KNAB? Varbūt viņš nav spējīgs tikt galā ar saviem darbiniekiem?

– Manis vadītās komisijas tiešā redzeslokā ir valsts drošības iestādes, bet KNAB nav drošības iestāde. KNAB atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā. Taču KNAB vadītāju apstiprina Saeima, bet Saeimas Nacionālās drošības komisijai ir jākontrolē dienestu operatīvā darbība. Tādēļ arī mēs uzmanīgi sekojam notiekošajam KNAB. Jaunā KNAB vadītāja kandidatūra tika sijāta daudzos konkursos. Vilnītis saņēma Nacionālās drošības padomes uzdevumu labot situāciju KNAB – novērst nepilnības, kuras bija konstatējusi Valsts kontrole saistībā ar operatīvo līdzekļu uzskaiti. Jāatgādina arī smags noziegums – 2008. gadā tika konstatēts, ka piesavināti KNAB pārziņā esošie naudas līdzekļi vairāk nekā 13 000 latu. Ja Vilnītim kā iestādes vadītājam ļautu strādāt atbilstoši likumam, tad viņš jau sen būtu atrisinājis iestādes iekšējās problēmas.

– Kurš neļauj Vilnītim ieviest KNAB kārtību?

– Vērojot notiekošo, izskatās, ka premjers pārlieku iejaucies KNAB lietās. Viņš, lai risinātu problēmas, nevis strādā kopā ar iestādes vadītāju, bet gan atbalsta personas, kuras nepilda priekšnieka rīkojumus. Atminos situāciju, kad 2003. gadā uz KNAB vadošo amatu tika virzīta Juta Strīķe. Toreiz viņa Saeimas atbalstu neguva pat divos balsojumus. Kad amatā Saeima apstiprināja Alekseju Loskutovu, arī viņš vēlējās atstādināt no amata gan Jutu Strīķi, gan otru vietnieku – Alvi Vilku. Bet tas viss viņam beidzās ar fiasko. Tad Loskutovu viņa vietnieki piespieda strādāt tā, kā viņi to uzskata par vajadzīgu. Tātad 2003. gadā KNAB priekšnieku pakļāva vietnieki. Tam bija sekas.

– Cik pamatoti ir domāt, ka Juta Strīķe pilda politiskos pasūtījumus?

– Lai to pierādītu, jābūt konkrētiem faktiem. Taču tas, ka viņa nepilda likumu, kā arī to bieži traktē pēc sava prāta – tas gan ir skaidrs. Savulaik piedalījos izmeklēšanas komisijas darbā, kura pētīja līdzekļu pazušanu no KNAB Slepenības nodaļas. Šī nodaļa bija tieši pakļauta KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei. Likumības ievērošana šajā nodaļā bija viņas tiešā atbildība. Pirms tam viņa KNAB bija veikusi reorganizāciju, lai šo nodaļu pakļautu sev, vienlaikus paziņojot, ka tādējādi uzlabosies KNAB lietvedība. Vēlāk izrādījās, ka tieši šajā nodaļā nebija nedz lietvedības, nedz arī elementāras grāmatvedības. Tas liecina, ka tieši viņas nodaļā konstatēti visrupjākie pārkāpumi, kuri pēc tam būtiski grāva KNAB prestižu. Tāpēc es brīnos par prokuratūras darbību, kura, izmeklējot pazudušās naudas lietu, šiem apstākļiem neveltīja pienācīgu uzmanību.

– Vai krimināllieta par KNAB pazudušajiem 130 000 tika veiksmīgi un līdz galam izmeklēta? Acīm redzams bija tas, ka tiesa apsūdzētajiem piesprieda lielākus sodus, nekā prokurori prasīja. Vai tas nav pierādījums, ka prokurori izmeklēšanas procesā būs kaut ko noklusējuši?

– Gan es personīgi, gan arī Saeimas komisija prokuratūrai pieprasīja izvērtēt priekšnieku atbildību šajā KNAB pazudušās naudas lietā. Ja būtu pienācīga prokuratūras uzraudzība pār KNAB, būtu grūti iedomāties, kā KNAB ilgus gadus varētu strādāt bez slepeno līdzekļu uzskaites. Saeimas izmeklēšanas komisijai Ģenerālprokuratūras ziņojumā tika norādīts, ka KNAB naudas uzskaite nav sakārtota. Citās iestādēs pie līdzīgiem atzinumiem iestādes vadītāji būtu nonākuši uz apsūdzēto sola, taču no KNAB vadītājiem atbildību neviens pat neprasa.

– No teiktā izriet, ka regulāri analizējat KNAB notiekošo. Vai varat izskaidrot, kādēļ premjers, aizstāvot Jutu Strīķi, faktiski atbalsta nepakļaušanos likumam?

– Mēs rūpīgi izpētījām, kādus rīkojumus Vilnītis kā KNAB priekšnieks devis savai vietniecei Jutai Strīķei. Mēs konstatējām, ka viņa šos rīkojumus nav pildījusi, lai arī izpildes termiņi vairākkārt tika pagarināti. Kad bija runa par atbildības uzņemšanos par naudas līdzekļu uzskaites sakārtošanu, viņa to atteicās pildīt. Komisijā pārbaudījām, vai Vilnīša Ministru kabinetā iesniegtais KNAB reorganizācijas projekts atbilst likumam. Konstatējām – ja mēneša laikā nav premjera atbildes, tad tas nozīmē, ka var ķerties pie projekta realizācijas. Bet tagad premjers projektu grib atcelt, tiek radīts juceklis, sagrauts jau padarītais, iestādē radīta neziņa. Esmu savu jau pateicis: likumu ir pārkāpis premjers.

– Vai šādā situācijā premjeru Dombrovski sauksiet uz Nacionālās drošības komisiju sniegt paskaidrojumus?

– Mēs jau saucām premjeru, bet viņš bija Amerikā.

– Iecerētā KNAB reforma taču nav publiska?

– Nav arī slepena. Reformas nepieciešamību noteica kriminogēnās situācijas pasliktināšanās Latvijas pierobežā. KNAB darbībai jābūt vienlīdz efektīvai gan Rīgā, gan arī reģionos. Ļoti jocīgi ir tas, ka Vilnītim tagad pārmet to, ko viņam savulaik Saeima lika darīt.

– Bet vai reformas projekts bija publiski pieejams? Šis jautājums ir tādēļ, ka dažas nevalstiskās organizācijas bija tik informētas, ka šo projektu varēja analizēt ļoti detalizēti un izdarīt arī savus secinājumus.

– Tas ir absurds, ka šādus projektus analizē kāds no malas un pēc tam to publiski apspriež. Organizācija Delna KNAB konsultatīvajā padomē apgalvoja, ka Vilnīša kungs rīkojas nepareizi, ka viņš neko nesaprot, ka viņš nemaz neprot KNAB vadīt. Bet, pirms Vilnīti apstiprināja amatā, viņa kandidatūru vērtēja gan mūsu komisija, gan arī citi profesionāļi. Tādēļ jājautā šo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem – vai viņi paši savā dzīvē ir kaut ko vadījuši? Vērojot procesus, rodas iespaids, ka šobrīd notiek rūpīgi pārdomāts plānveidīgs uzbrukums KNAB vadītājam. Man jāatgādina, ka KNAB konsultatīvā padome nav KNAB uzraugošā institūcija. Tā ir tikai un vienīgi konsultatīvā padome. To Saeimas komisijā uzsvēra arī viens no šīs konsultatīvās padomes locekļiem, Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, kuram ir visaugstākās raudzes profesionālā pieredze noziedzības apkarošanā. Viņš norādīja, ka tiek pārkāptas veselā saprāta robežas un tiek ietekmēts KNAB vadītājs.

– Vai ir normāli, ka KNAB strādā vairāki bijušie un, iespējams, pat esošie ārvalstu finansēto organizāciju pārstāvji?

– Tas ir KNAB vadītāja uzdevums izvērtēt, vai attiecīgie darbinieki atbilst prasībām, lai varētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šaubu gadījumā darbinieki ir jāpārbauda. Varbūt kādam ir nepieciešams noņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šādā gadījumā KNAB priekšniekam jāvēršas ar attiecīgu iesniegumu Satversmes aizsardzības birojā. Cits jautājums – vai pašreizējā situācijā KNAB priekšniekam būs iespēja kaut ko tamlīdzīgu uzsākt. Pašreizējā situācijā normāls darbs KNAB nevar notikt. Tas tiek grauts un varbūt pat apzināti.