Prezidenta kancelejā lems par iespējamu Maksātnespējas likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai
Šodien Valsts prezidenta kancelejā tiek rīkota sapulce par iespējamu Maksātnespējas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Uz plānoto sapulci ir aicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Saeimas Juridiskā biroja, Komercbanku asociācijas pārstāvji, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP).
Iespējams, saraksts ar aicinātajām personām šīs dienas laikā tiks papildināts.
LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz banku iebildumiem, Saeima 17.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
Likums attieksies gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, bet valstij, pašvaldībai vai citai publisko tiesību juridiskajai personai juridiskās personas maksātnespējas procesu ierosināt nevarēs.
Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti varēs būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īstenos parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām. Fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams individuālajiem komersantiem.
Fiziskās personas maksātnespējas procesu varēs piemērot, ja personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz 5000 latu un kurām iestājies izpildes termiņš. Tāpat arī maksātnespējas procesu būs iespējams piemērot, ja var pierādīt, ka personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības vairāk kā 10 000 latu apmērā, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.
Ja fiziskajai personai būs pabeigta bankrota procedūra, būs iespējams piemērot fiziskās personas saistību dzēšanas procedūru. Šīs procedūras plānu veidos parādnieks bankrota procedūras laikā, tajā norādot kreditorus, kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru, saistību dzēšanas plāna darbības termiņu, savu paredzamo mēneša ienākumu apmēru un kreditoriem izmaksājamās summas apmēru, kā arī izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.
Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudēs tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūs administrators.
Bankrota procedūras gaitā tiks realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Maksātnespējas process netiks piemērots vai tiks pārtraukts tām personām, kuras pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegušas apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, vai kuras nav izlietojušas piešķirto kredītu vai būtisku tā daļu līgumā paredzētajiem mērķiem.
Parādniekam būs pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus, pārskaitot vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus, glabāt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam līdz brīdim, kad administrators to pārņem savā valdījumā, kā arī sagatavot saistību dzēšanas plāna projektu.
Likums paredz, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks varēs noslēgt vienošanos par to, ka maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram.
Maksātnespējas likumam paredz, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiks atjaunota vēlākais divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem.
Savukārt bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem, un pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos.
Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēros attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā. Šīs normas ir raisījušas banku sašutumu.
Juridiskās personas maksātnespējas procesu parādniekiem varēs piemērot, ja spēkā būs kāda no pazīmēm - piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība nav nokārtojusi vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz trīs tūkstošus latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditori ir iesnieguši brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, taču parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.
Par maksātnespējas procesa pazīmi tiks uzskatīts arī tas, ka parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas vai parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
Turklāt maksātnespējas procesu varēs ierosināt, ja saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā.
Lai pieteiktu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, būs jāveic depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Šī depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu. Depozīts izmantojams, ja parādniekam nav mantas un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.