Valsts prezidents Valdis Zatlers nācis klajā ar vairākām radikālām iecerēm, arī, lai paplašinātu prezidenta pilnvaras, kā arī sāktu diskusiju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Lai gan politiķi šo ierosmi nenoraida, vairākums parlamentāriešu uzskata, ka priekšvēlēšanu gads nav īstais laiks, kad nākt klajā ar tik radikālām iecerēm.
Uzrunājot Saeimas deputātus pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē, V. Zatlers vakar izteica ierosmi dot prezidentam tiesības atlaist Saeimu, t. i., ierosināt pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas, nerīkojot tautas nobalsošanu. Tāpat V. Zatlers uzskata, ka prezidentam būtu jādod tiesības iecelt amatā tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu, Satversmes tiesas tiesnešus un valsts kontrolieri.
Visplašākās diskusijas Saeimas kuluāros izraisīja V. Zatlera paziņojums, ka viņš atbalsta tautas vēlēta Valsts prezidenta sistēmu, jo tas, pēc viņa domām, sekmētu valsts iedzīvotāju iesaistīšanos politiskajos procesos un palielinātu sabiedrības atbildību par saviem lēmumiem.
Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja, ka diskusija par tautas vēlētu prezidentu ir apsveicama, taču ne saspringtajā pirmsvēlēšanu laikā. Arī partijas Jaunais laiks parlamentārās grupas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka V. Zatlera ierosmei nepieciešama rūpīga izvērtēšana – tautas vēlēts prezidents nav pašmērķis un daudz būtiskāks ir jautājums par prezidenta funkcijām. "Ja tiek rosināta tik radikāla reforma, tad paralēli ir jārunā arī par Valsts prezidenta pilnvaru palielināšanu, piemēram, tiesībām bez tautas nobalsošanas atlaist Saeimu. Tiesa, priekšvēlēšanu gads noteikti nav labākais laiks, kad risināt šo jautājumu," atzina Dz. Zaķis.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda pretēju viedokli. "Vienmēr, kad dienas kārtībā parādās jautājums par tautas vēlētu prezidentu, politiķi piesauc jēdzienu "nav īstais laiks", jo neviens nevēlas atklāti iebilst šādai idejai. Ja iecere ir laba, tad laikam, kad par to diskutē, nav nekādas nozīmes," uzsvēra A. Brigmanis. Tiesa, politiķis neslēpa, ka nedz šī, nedz nākamā Saeima, pēc viņa domām, šo jautājumu neatrisinās, jo tas esot pārāk komplicēts un politiski jūtīgs.
Tāpat A. Brigmanis Neatkarīgajai uzsvēra, ka ZZS vienmēr esot iestājusies par tautas vēlētu prezidentu, tādēļ V. Zatlera iniciatīva ir vērtējama pozitīvi. A. Brigmanis arī atzina, ka viņš varētu atkārtoti atbalstīt V. Zatlera kandidatūru prezidenta amatam, uzsverot: "Četros gados viņš būs ieguvis nepieciešamo pieredzi, turklāt man simpatizē viņa pragmatiskie uzskati."
Daudz skeptiskāks savos vērtējumos bija partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs, pēc kura domām, jautājumam par tautas vēlētu prezidentu ir pārāk daudz nezināmo, lai runātu par šīs sistēmas ieviešanu tuvākajā laikā. "Kas būs tiesīgs izvirzīt kandidātus? Partijas, novadi, desmit tūkstoši vēlētāju? Šāda sistēma ļaus uzvarēt tam kandidātam, kuram elementāri būs vairāk naudas un labāka reklāmas kampaņa. To pierāda kaut vai Lietuvas piemērs, kur tauta prezidenta amatā ievēlēja Rolandu Paksu, kuram vēlāk tika izteikta neuzticība, jo atklājās, ka viņu esot finansējuši "Austrumu draugi"."
Savukārt apvienības Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs Neatkarīgajai pauda viedokli, ka pašlaik notiekot vēlētāju dienaskārtības akcentu novirzīšana. "Lai gan Saskaņas centrs vienmēr iestājies par tautas vēlētu prezidentu, šis ir Saeimas pirmsvēlēšanu laiks, kad vēlētājiem jādomā par partiju, nevis prezidenta izvēli.